Ukrainas drošības dienesta ēku valsts austrumu pilsētā Luhanskā ieņēmušie separātisti līdz trešdienas rītam ir atbrīvojuši 56 sagrābtos ķīlniekus, pārrunas ar prokrieviskajiem aktīvistiem turpinās, ziņo aģentūra UNIAN.
51 cilvēks pametis ēku līdz vieniem naktī, bet vēlāk atbrīvotas vēl piecas personas. Cilvēki iznākuši bez ieročiem un tiem nav nekādu traumu, ziņo Ukrainas drošības dienesta preses centrs.
"Personas, kuras turpina bloķēt ēku, sniedza iespēju tajā iekļūt dažiem Ukrainas tautas deputātiem, kuri pēc tam netraucēti pameta iestādi," norāda dienesta preses centrā.
Otrdienas vakarā ziņots, ka Ukrainas drošības dienesta ēku Luhanskā ieņēmušie separātisti ir mīnējuši iestādi un sagrābuši par ķīlniekiem aptuveni 60 ēkā esošos cilvēkus.
Video uzrunā bruņoti separātisti pieprasīja sarīkot referendumu par reģiona statusu un brīdināja, ka dos pretsparu mēģinājumam ēku ieņemt ar spēku. "Laipni lūgti ellē, mēs jūs pienācīgi sagaidīsim," ierakstā brīdina aktīvisti.
Pirmdien separātisti no Luhanskas drošības dienesta ēkas, kuri sevi dēvē par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu", aicināja cilvēkus iesaistīties cīņā "par savām tiesībām".
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku. Savukārt Doņecā un Luhanskā drošībnieki ieņemtās ēkas ir ielenkuši.
Izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
