Jau ziņots, ka svētdien liela grupa imigrantu pie Idomeni nometnes mēģināja izlauzties caur žogu, kas uzcelts uz Maķedonijas un Grieķijas robežas, un maķedoniešu policijai viņu apturēšanai nācās pielietot spēku un izmantot asaru gāzi.
Tajā pašā laikā Atēnas apsūdzējušas kaimiņvalsti pārmērīga spēka izmantošanā. "Ar šādu izturēšanos pret bēgļiem Maķedonijai nav vietas nedz NATO, nedz Eiropas Savienībā (ES)," paziņoja Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls.
Jau iepriekš Atēnas bloķējušas Maķedonijas iestāšanās sarunas ar ES, jo iebilst pret kaimiņvalsts nosaukumu, kas sakrīt ar Grieķijas ziemeļu provinces nosaukumu. Grieķi apgalvo, ka Skopje, uzstājot uz valsts pašreizējo nosaukumu, lolo teritoriālas pretenzijas.
Savukārt Grieķijas civilās aizsardzības ministrs Niks Tosks brīdinājis, ka pieaugošā neapmierinātība starp nelegālajiem imigrantiem, kas iestrēguši pie Maķedonijas robežas, var novest pie viņu radikalizācijas. "Tas, ko jūs redzat šodien, ir rītdienas džihādisti," intervijā televīzijas kanālam "Skai" uzsvēra Tosks.
Pēc svētdienas nekārtībām gandrīz 300 Idomeni nometnē mītošo imigrantu pieprasījuši medicīnisko palīdzību.
Tikmēr Maķedonijas Iekšlietu ministrija vēsta, ka sadursmēs ievainoti vairāk nekā 20 policisti.
Pirmdien ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka uzbrukumā robežai piedalījušies aptuveni 3000 nelegālo imigrantu. Robežu izdevās šķērsot divām imigrantu grupām, kurās bija vairāki simti cilvēku, taču maķedoniešu policisti apņēmīgi tos atspieda atpakaļ.
Pie dažiem imigrantiem atrastas skrejlapas, kurās apgalvots, ka gadījumā, ja viņi izlauzīsies caur Grieķijas-Maķedonijas robežu, tiem tikšot ļauts turpināt ceļu uz bagātākajām ES dalībvalstīm.
Ministrija šo skrejlapu izplatīšanā apsūdzējusi nevalstiskās organizācijas.
Līdz ar tādām starptautiskām organizācijām kā ANO palīdzību imigrantiem Idomeni nometnē sniedz arī nevalstiskās organizācijas, kas dala pārtiku un apģērbu. Dažas no organizācijām sniedz imigrantiem arī juridisko palīdzību.
Ministrija savā paziņojumā noliegusi arī Atēnu apgalvojumus, ka policisti būtu pielietojuši gumijas lodes un trokšņa granātas.
Sākotnēji Idomeni nometne izveidojās kā pagaidu apmešanās vieta tiem nelegālo imigrantu pūļiem, kas pa tā dēvēto Balkānu maršrutu centās no Turcijas nokļūt Rietumeiropas valstīs, pamatā Vācijā. Tur vienlaikus uzturējās aptuveni 2000 cilvēku, taču pēc tam, kad Maķedonija, Serbija, Horvātija un Slovēnija februārī beidzot slēdza savas robežas, cilvēku skaits nometnē strauji pieauga, un šobrīd tur uzturas aptuveni 12 000.
Neskatoties uz Maķedonijas un Grieķijas varasiestāžu uzstājīgajiem brīdinājumiem, ka robeža vairs netiks atvērta, nelegālie imigranti atsakās atstāt patvarīgi ierīkoto nometni.
"Komisija turpinās izplatīt vēsti, ka Idomeni esošie cilvēki ir jāpārvieto vai jāizmitina uzņemšanas centros Grieķijā un ka tiem nevajadzētu mēģināt turpināt bīstamo un nelikumīgo ceļojumu," sarunā ar žurnālistiem pirmdien uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Mina Andrejeva.
"Visām attiecīgajām varasiestādēm un NVO jāsniedz migrantiem Idomeni par to patiesa informācija, lai izvairītos no turpmākiem incidentiem," piebilda Andrejeva.
Kamēr Atēnas joprojām atturas izdarīt spiedienu uz imigrantiem Idomeni, lai tos pārvietotu uz oficiālajām patvēruma meklētāju nometnēm un uzņemšanas centriem, vietējais mērs Hrists Gudenudis paziņojis, ka Idomeni ir atbrīvojama līdz aprīļa beigām. Situācija atrodas uz naža asmens," viņš atzina "Skai".
Tajā pašā laikā, pateicoties ES un Turcijas līgumam par nelegālās imigrācijas ierobežošanu, nelikumīgo ieceļotāju plūsma pār Egejas jūru dramatiski sarukusi.
Pēdējo 24 stundu laikā pa jūras ceļu no Turcijas Grieķijas salas sasnieguši tikai 18 nelegālie imigranti, pirmdien paziņoja Atēnu varasiestādes.
