Skopje un Atēnas jūnijā parakstīja vienošanos par bijušās Dienvidslāvijas republikas nosaukuma maiņu, lai rastu izeju no strupceļa, kādā to attiecības atrodas kopš 1991. gada, kā arī sekmētu Maķedonijas integrāciju Rietumos.

Kaut arī vairāk nekā 120 valstis ir atzinušas nosaukumu "Maķedonijas Republika", arī ASV un Krievija, Atēnas pret to protestējušas, bloķējot Skopjes ceļu uz NATO un Eiropas Savienību (ES).

No 120 parlamenta deputātiem 68 nobalsoja par referenduma jautājumu, kurā jaunais valsts nosaukums skaidri gan nav minēts. Tomēr tas cieši saista balsojumu ar valdības vēlmi panākt ciešākas saites ar Rietumiem.

30. septembrī vēlētājiem referendumā tiks uzdots šāds jautājums: "Vai jūs esat par dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?"

Opozīcijas nacionālistu partija VMRO-DPMNE, kas iebilst pret referendumu, boikotēja balsojumu parlamentā un pamesta sēžu zāli, šādi signalizējot, ka priekšā gaidāms grūts ceļš.

"Jautājums ir neskaidrs un daudzšķautņains, un, kas ir vissvarīgākais, manipulējošs," sacīja viens no redzamākajiem VMRO-DPMNE politiķiem Igors Janusevs.

Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs norādījis, ka referendums būšot "konsultatīvs", kā to paredz likums, taču visas partijas akceptēšot "tautas gribu kā galīgo lēmumu".

Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas un saindēja kaimiņattiecības ar Grieķiju.

Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.

Saskaņā ar jūnijā panākto vienošanos Maķedonija turpmāk oficiāli sauksies "Ziemeļmaķedonija". Taču pret to iebilst VMRO-DPMNE un prezidents Ģorge Ivanovs.

Lai gan Maķedonija vēl nav pabeigusi vienošanās ratifikācijas procesu, šomēnes notikušajā NATO samitā Skopje jau saņēma uzaicinājumu sāk iestāšanās sarunas ar aliansi.