Maķedonijas parlaments, par spīti labējās opozīcijas protestiem, trešdien pieņēmis likumu par albāņu valodas oficiālā statusa paaugstināšanu.
Parlaments par likumu nobalsoja bez opozīcijas pieprasītajām debatēm, un no 120 deputātiem to atbalstīja 64.
Opozīcijā esošā konservatīvā partija VMRO-DPMNE ("Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību") uzskata, ka likums, kuru parlaments pieņēma jau janvārī bet bija spiests atkārtoti caurlūkot pēc prezidenta Ģorges Ivanova veto, apdraud valsts nacionālo vienotību.
Tagad saskaņā ar Maķedonijas konstitūciju prezidentam likums ir jāparaksta.
Pie parlamenta ēkas balsojuma laikā protestēja vairāki simti cilvēku, taču vardarbīgi incidenti netika novēroti, no notikumu vietas vēsta aģentūras AFP korespondents.
Albāņi sastāda aptuveni ceturto daļu no divus miljonus lielā Maķedonijas iedzīvotāju kopskaita. Līdz šim albāņu valodai oficiāls statuss bija vienīgi tajos rajonos, kur albāņu minoritāte sastāda noteiktu procentu no iedzīvotājiem.
Taču jaunais likums, kas pieņemts ar sociāldemokrātu vadītās valdošās koalīcijas deputātu atbalstu, paredz, ka albāņu varēs pieprasīt savas valodas lietošanu valsts iestādēs visā valsts teritorijā.
Likums paredz, ka albāņu valodu varēs lietot arī parlamentā.
Šāda likuma pieņemšanu albāņu partijas pieprasīja apmaiņā pret pievienošanos sociāldemokrātu koalīcijai.
Šī vienošanās ļāva sociāldemokrātiem pērn nomainīt pie valdības stūres konservatīvo partiju VMRO-DPMNE, kas pie varas atradās kopš 2006. gada.
