Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs pirmdien paziņojis, ka lūgs partijas VMRO-DPMNE līderi Nikolu Gruevski uzņemties valdības veidošanu.
11. decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās valdošā konservatīvā partija VMRO-DPMNE ("Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija – Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību") ieguva 51 no 120 parlamenta deputātu mandātiem, bet opozīcijā esošie sociāldemokrāti (SDSM) ieguva 49 mandātus.
Pārējos 20 mandātus ieguva etnisko albāņu partijas, kuru vidū Gruevskim būs jāmeklē koalīcijas partneri.
No 2,1 miljona Maķedonijas iedzīvotāju apmēram ceturtā daļa ir etniskie albāņi.
Trīs Maķedonijas albāņu politiskās partijas sestdien pieņēma kopīgu platformu, kas apmaiņā pret atbalstu koalīcijas valdības veidošanai pieprasa lielāku teikšanu valsts lietās, tostarp oficiālas divvalodības noteikšanu valstī.
Lielākā no albāņu partijām – Demokrātiskā savienība par integrāciju (DUI), - kas pēdējos desmit gadus bijusi konservatīvo koalīcijas partnere, vēlēšanās ieguva desmit mandātus.
Partija "Besa" ieguva piecas vietas parlamentā, bet Albāņu savienība ieguva trīs vietas.
Albāņu Demokrātiskā partija (DPA), kas nepievienojās minēto trīs partiju kopīgajai platformai, izcīnīja divas vietas parlamentā.
Parlamenta vēlēšanās daudzi albāņi pirmo reizi kopš 2001. gada konflikta atdeva savu balsi sociāldemokrātiem.
Politiskā krīze Maķedonijā sākās 2015. gada februārī, kad opozīcijā esošo sociāldemokrātu līderis Zorans Zaevs sāka publiskot ierakstus, kuros atklājās oficiāla un plaša sarunu noklausīšanās, korupcija augstākajos varas ešelonos un citi noziegumi.
Abu nometņu atbalstītāji rīkoja ielu protestus, bet ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību tika panākta vienošanās, kas cita starpā paredzēja pirmstermiņa vēlēšanas. Skandāla rezultātā atkāpās nepilnus desmit gadus pie varas bijusī VMRO-DPMNE līdera Gruevska vadītā valdība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
