Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem tikai nedaudz ilgāk kā pirms gada dibinātā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!" - REM) kopā ar saviem sabiedrotajiem - centrisko Demokrātisko kustību ("MoDem") - ieguvusi 351 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām.
Lai gan tas gan ir ievērojami mazāk nekā aptauju veicēju prognozētie 470 mandāti, Makronam parlamentā būs absolūtais vairākums, kas vairo viņa izredzes īstenot savu solīto reformu programmu.
"Pirms gada neviens nebūtu iedomājies šādu politisko atdzimšanu," vērtējot vēlēšanu iznākumu, paziņojis premjerministrs Eduārs Filips. "Par to jāpateicas prezidenta vēlmei iedvest jaunu dzīvību demokrātijai un franču tautai, kas vēlējās piešķirt parlamentam jaunu seju."
Tomēr Makrona panākumus mazina rekordzemā vēlētāju aktivitāte, kas nesasniedza pat 44%. Tas licis viņa oponentiem jau norādīt, ka patiesībā jaunais Elizejas pils saimnieks nebauda vispārēju sabiedrības atbalstu.
Vissmagāko sakāvi šajās vēlēšanās cietuši līdz šim pie varas bijušie sociālisti, kas spējuši iegūt vien 29 vietas, zaudējot vairāk nekā 250 no iepriekšējā Nacionālās sapulces sasaukumā kontrolētajiem mandātiem.
Nedaudz labāk klājies konservatīvajai Republikāņu partijai, kas izcīnījusi 131 vietu, lai gan iepriekšējā sasaukumā tai bija vairāk nekā 200 deputātu.
Tikmēr savas cerības kļūt par vadošo opozīcijas partiju nācies atmest galēji labējai Nacionālajai frontei (FN). Lai gan tās līdere Marina Lepēna spējusi pirmo reizi iekļūt Francijas parlamentā, taču kopumā partija ieguvusi tikai astoņas vietas.
Savukārt kreisā ekstrēmista Žana Lika Melanšona vadītā partija "Nepakļāvīgā Francija" izcīnījusi 17 vietas.
