"Tikai pēdējo dienu laikā pēc informācijas nopludināšanas Rietumu medijos ASV Valsts departaments savā mājaslapā publicējis dažus atlasītus dokumentus, nemēģinot saskaņot ar mums publicēšanas datumu," norādīja Krievijas ministrija. "Mēs no savas puses publicējam atbilstošo dokumentu tekstus krievu valodā."
Maskava aicina Vašingtonu piekrist tam, ka tiek publiskota visa dokumentu pakete, arī Kopīgā informācijas centra mandāts. Tajā teikts, ka krievu un amerikāņu militārajiem speciālistiem kopīgi jānosaka mērķi un jākoordinē uzlidojumi.
Ministrija arī aicina publiskot 9. septembra dokumenta otro pielikumu, kurā noteikts mehānisms monitoringam, kas būtu jāveic šosejai uz dienvidiem no Alepo.
Krievijas ministrija savā tīmekļa vietnē otrdien pilnā apjomā publicēja vairākus dokumentus, kas skar situāciju Sīrijā un par kuriem vienojušās Maskava un Vašingtona. To vidū ir "Standarta nosacījumi un procedūras, kas ir nepieciešamas kaujas darbību pārtraukšanas režīma nodrošināšanai". Šis dokuments stājies spēkā 2016. gada 28. martā.
Tajā cita starpā teikts, ka ugunspārtraukšanas kontrole ir jāveic objektīvi un atklāti, turklāt plaši jāatspoguļo medijos.
Otra dokumenta nosaukums ir "Pieeja praktiskajiem Krievijas-ASV centieniem cīņā ar grupējumiem "Daesh" un "Džabhat an Nusra"". Šis kopīgais dokuments datēts ar 2016. gada 15. jūliju.
Trešo dokumentu Krievija un ASV saskaņojušas Ženēvā 9. septembrī.
Tajā runa cita starpā ir par "vardarbības līmeņa samazināšanu". Par ugunspārtraukšanas režīma sākuma laiku noteikts pirmdienas 12. septembra plkst. 19 pēc Damaskas laika.
Dokumentā teikts, ka "katra no pusēm patur tiesības no šī nolīguma izstāties, ja uzskatīs, ka tā nosacījumi netiek ievēroti".
Tīmekļa medijs "Lenta.ru", atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministriju, vēsta, ka "Maskava vairākkārt piedāvājusi vienošanos publiskot, bet allaž sastapusies ar Vašingtonas pretdarbību".
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.
