Foto: AFP/Scanpix
Grieķijas premjerministrs Goergs Papandreu negrasās demsionēt, taču vaŗetu piekrist veidot koalīcijas valdību ar opozīcijas pārstāvjiem, informējuši avoti valdības aprindās. Jau vēstīts, ka ceturtdien Papandreu lūdzis tikšanos ar valsts prezidentu Karolosu Papualjosu, kuras laikā apsriestu valdības krīzes regulēšanas pasākumus, atsaucoties uz grieķu medijiem, informē aģentūra "RIA Novosti".
Iepriekš divi no valdošās Sociālistu partijas parlamenta deputātiem paziņoja par izstāšanos no frakcijas, līdz ar to Papandreu ministru kabinets ir  zaudējis vairākuma atbalstu parlamentā, kur sociālistiem bija 152 no 300 vietām. Piektdien 4. novembrī gaidāms uzticības balsojums valdībai. Teorētiski to var saņemt, ja uz sēdi neierodas daļa no opozīcijas deputātiem. Tomēr nesaskaņas pastāv arī valdības locekļu vidū.

Jau vēstīts, ka par savu negatīvo nostāju pret Papandreu ierosināto referendumu par starptautisko aizdevēju piedāvāto palīdzības paketi un plānotajiem taupības pasākumiem.

Pirmais iebildumus izteica finanšu ministrs Evangels Venizels pēc atgriešanās Grieķijā no G-20 sarunām Francijas kūrortpilsētā Kannās.

"Grieķijas vieta eiro zonā ir vēsturisks grieķu tautas iekarojums, kuru nevar apšaubīt .. to nevar padarīt atkarīgu no referenduma," sacīja Venizels.

Pret šāda referenduma rīkošanu iebilda arī attīstības ministrs Mihalis Hrisohoidis. Viņš sacīja, ka referenduma vietā būtu jārīko parlamenta balsojums par 27.oktobrī Eiropas Savienības (ES) samitā pieņemto Grieķijas glābšanas plānu, ziņoja valsts telekanāls NET.

Kā ziņots, iepriekš seši deputāti izteikušies pret premjera Papandreu ierosināto referendumu, kurā būtu jāizlemj par valsts ekonomikas glābšanas pasākumiem, tajā skaitā budžeta izdevumu konsolidāciju, ko pieprasa starptautiskie aizdevēji.

Deputāti pieprasa veidot nacionālā izlīguma valdību kopā ar opozīciju, vai arī izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas. 

Papandreu pirmdien 31. oktobrī aicināja rīkot uzticības balsojumu un referendumu, lai apstiprinātu pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) samitā un eiro zonas samitā pieņemto vienošanos, kas paredz samazināt Grieķijas valsts parādu par aptuveni trešo daļu.

"Par šo iniciatīvu plānu ir jārīko uzticības balsojums," Papandreu paziņoja parlamenta deputātiem no viņa sociālistiskās partijas PASOK.

Neilgi pirms tam viņš paziņoja, ka par šo vienošanos ir jārīko arī referendums. "Grieķijas tautas lēmums būs mums saistošs," viņš piebilda. 

Eiro zonas samitā Briselē 27.oktobra naktī tika panākta vienošanās ar bankām - Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).

"Vai viņi grib pieņemt jauno vienošanos, vai to noraida? Ja Grieķijas tauta to negrib, tā netiks pieņemta," Papandreu paziņoja pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem protestiem pret viņa valdības taupības pasākumiem.

Pret valdības taupības pasākumiem protestējošie piektdien Grieķijas otrā lielākajā pilsētā Salonikos bloķēja militāro parādi par godu Grieķijas pretestībai Itālijai Otrā pasaules kara laikā, saucot prezidentu Karolu Papuliju par nodevēju.

Grieķijas parlaments 20.oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kas bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā kāds vīrietis.

Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, ievērojamu nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanas.

Daudzi Grieķijas iedzīvotāji uzskata, ka valdība ir gājusi pārāk tālu, atļaujot ES un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) diktēt Grieķijas ekonomisko politiku apmaiņā pret starptautisku aizdevumu piešķiršanu šai valstij.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!