Krievijas Federācijas karavīriem par atteikšanos karot Donbasā draud ar lieliem sodiem, bet dezertierus liek cietumā, vēsta telekanāls "Al Jazeera".
Medija žurnālisti tikušies ar Krievijas Bruņoto spēku karavīru Aleksandru, kurš dienē Maikopā, Adigejas Republikā. Armijnieks pastāstījis, ka viņam draud desmit gadu ilgs cietumsods par dezertēšanu, jo viņš atteicies piedalīties karadarbībā Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Aleksandrs armijā dienē par atalgojumu. Ja karavīri vēlas pamest armiju, no viņiem prasa naudu, norāda "Al Jazeera". "Par to runā atklāti. Mums pateica – ja vēlies atvaļināties, maksā saviem komandieriem," viņš izteicies.
Medijs atzīmē, ka šis gadījums nav vienīgais, un Maikopā vismaz pret pieciem karavīriem ir izvirzītas tādas pašas apsūdzības. Karavīri pametuši armijas vienību pēc tam, kad saņēmuši pavēli doties līdz robežai ar Ukrainu.
Kopumā Krievijā fiksēti ap 60 gadījumu, kad karavīri bēguši no armijas, lai izvairītos no došanās karadarbības zonā Donbasā, vēsta kanāls.
Aleksandrs precizējis, ka tie, kas atgriezušies no Donbasa dzīvi, tikuši iebiedēti. Viņiem esot draudēts ar 13 gadiem cietumā, ja viņi neklusēs.
Advokāte Tatjana Čerņecka, kas nodarbojas ar šādās situācijās nonākušo karavīru lietām, "Al Jazeera" atklājusi, ka armijnieki ar spēku viņiem liek klusēt un ieliek cietumos.
Viņa atgādinājusi, ka pirmais par to sācis runāt karavīrs Pāvels Timčenko, kurš ticis iesēdināts cietumā. Viņam, pēc advokātes teiktā, ar varu likuši atteikties no savām liecībām un atzīt savu vainu. "Tagad viņš ir brīvībā, taču pilnīgi salauzts. Citi puiši arī baidās," viņa teica.
Krievijas Aizsardzības ministrija telekanālam jebkādus komentārus ir atteikusies sniegt.
Kā zināms, Krievija pagājušā gada februārī anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie kaujinieki un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Neskatoties uz mediju ziņām par Krievijas armijas regulāro vienību klātbūtni Ukrainas austrumos, kur tās cīnās pret Ukrainas valdības karaspēku, Maskava oficiāli to nav atzinusi. Austrumukrainā sagūstītie Krievijas karavīri tur esot "iemaldījušies", bet kritušie tur atradušies "brīvprātīgi" vai arī sava "atvaļinājuma laikā", skaidro Maskavas amatpersonas.
