Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uzrunā pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem gatavojas teikt, ka Apvienotā Karaliste pēc ES pamešanas vēlas tirgoties ar citām dalībvalstīm tik brīvi, cik iespējams, bet nekļūs par daļēju dalībvalsti.
Paredzams, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos sāksies marta beigās, un pagaidām par valdības mērķiem, ko tā tajās vēlas panākt, zināms maz. Leiboristi gan Meju spiež panākt līgumu, kas atvieglos tirgošanos.
Patlaban lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, cik lielā mērā Lielbritānija paliks iesaistīta vienotajā tirgū un muitas savienībā, kas nosaka preču un darbaspēka brīvu kustību, kā arī vienotu tarifu politiku – neeksistējošu dalībvalstu starpā un vienotu pret citām valstīm.
ES līderi gan vairākkārt jau izteikušies, ka Lielbritānija nevarēs izvēlēties saglabāt vienotu tirgu vienlaikus ar cilvēku kustības ierobežošanu, lai gan Meja jau paziņojusi, ka migrācijas ierobežošana būs viena no viņas prioritātēm.
Līdz šim ministru starpā sarunas notikušas jau vairāk nekā sešus mēnešus, taču līdz šim vienošanās par to, kas ir būtiskākās prioritātes, nav panākta.
Meja, kura pati referendumā atbalstīja Lielbritānijas palikšanu ES, esot izstrādājusi priekšlikumu jaunai un vienlīdzīgai sadarbībai ar ES, kas neatstās to daļēji iekšā vai ārā, kā notiktu, ja Lielbritānija izvēlētos kādu no sadarbības modeļiem, kāds tas ir citām valstīm, raksta BBC.
Līdz šim Meja izvairījusies no savu plānu komentēšanas, lai "nevājinātu Apvienotās Karalistes pārrunu iespējas".
Ministru kabinets līdz šim paudis, ka patlaban izvirzīti 12 sarunu punkti, kuru mērķis ir padarīt Lielbritāniju stiprāku, godīgāku un globālāku.
Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt aicinājusi Vācijas uzņēmējus iestāties viņas pusē sarunās par Lielbritānijas aiziešanu no ES. Viņa skaidrojusi, ka ja biznesa pasaule ļaus Lielbritānijai izbaudīt visa tirgus priekšrocības, atsakoties no citiem pienākumiem, tad visas valstis katra par sevi sāks izvēlēties sev izdevīgāko, kaitējot kopējam labumam.
