Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU) ir gatavi uzsākt nopietnas sarunas ar sociāldemokrātiem (SPD) par jaunās valdības veidošanu, brīdinot, ka laika nav daudz, jo Eiropai jārisina daudzas svarīgas problēmas.
"Ne tikai mums, Vācijā, ir dažādas problēmas, bet arī Eiropā ļoti gaida atbildes uz steidzamiem jautājumiem," pēc tikšanās ar CDU līderiem žurnālistiem norādīja Merkele. Viņa piebilda, ka piedāvājums SPD uzsākt sarunas "domāts nopietni".
Merkele paziņoja, ka konservatīvie "ir gatavi uzņemties atbildību" vadīt valdību, vienlaikus atzīstot, ka būs nepieciešami kompromisi. "Mums ir svarīgi panākt savas valsts stabilitāti, un mēs esam stabilitātes garants," uzsvēra kanclere.
Pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās SPD cieta smagāko sakāvi kopš 1949. gada, sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja, ka partija pāriet opozīcijā, un konservatīvie uzsāka koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem".
Tomēr šīs sarunas pirms nedēļas izgāzās. Sākotnēji SPD saglabāja savu noraidošo nostāju pret līdzšinējās "lielās koalīcijas" atjaunošanu, taču piektdien tomēr izrādīja gatavību iesaistīties sarunās.
Šulcs pirmdien atkārtoja, ka nav izslēgts neviens no scenārijiem, taču vienlaikus brīdināja, ka sarunu panākumi nav garantēti.
Viņš piebilda, ka koalīcijas sarunu centrā būšot Vācijas saistības pret Eiropas Savienību (ES).
Ceturtdien paredzēta Merkeles, CDU Bavārijas meitaspartijas CSU līdera Horsta Zēhofera un Šulca tikšanās ar prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
Šulcs pirmdien paziņoja, ka, tiekoties ar pie prezidenta ar Merkeli un Zēhoferu, tikšot runāts par to, "vai un kādā formā" diskusijas turpināt un vai "ir pat jēga savstarpējās sarunas turpināt".
Tikmēr Merkele preses konferencē jau izteica apmierinātību ar iespēju uzsākt sarunas ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem, paužot pārliecību, ka izdosies izveidot "stabilu valdību".
Viņa norādīja, ka, ņemot vērā problēmas, ar kādām sastopas Vācija un Eiropa, konfliktus Tuvajos Austrumos, attiecības ar Krieviju un situāciju ASV, jaunajai valdībai jābūt "rīcībspējīgais".
Tajā pašā laikā viena no CDU vicepriekšsēdētājām Jūlija Kleknere intervijā sabiedriskajam televīzijas kanālam ARD izteikusies, ka sarunas ar SPD, domājams, sāksies ne agrāk kā nākamā gada sākumā, jo nākamnedēļ gaidāms sociāldemokrātu kongress, bet tam sekos Ziemsvētku brīvdienas.
Tikmēr vairums SPD ierindas biedru, līdzīgi Šulcam, ļoti atturīgi izturas pret sadarbības turpināšanu ar konservatīvajiem.
Daudzi partijas biedri atbalsta netieša atbalsta sniegšanu Merkeles mazākuma valdībai, lai gan pati kanclere pret to izturas ar lielu skepsi, jo šāds kabinets būtu ļoti nestabils.
Saskaņā ar aptauju, kas veikta pēc privāto televīzijas kanālu RTL un "n-tv" pasūtījuma, mazākuma valdības atbalstīšanai priekšroku dod 48% SPD biedru, kamēr iesaistīšanos koalīcijā atbalsta tikai 36%.
Tajā pašā laikā saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus svētdien publicēja laikraksts "Bild", "lielās koalīcijas" atjaunošanu atbalsta 52% vāciešu.
Šulcs ir apsolījis, ka jebkura vienošanās, kas tiktu panākta ar konservatīvajiem, tiks nodota apstiprināšanai SPD iekšējā referendumā, un sociāldemokrātu līderi jau ļāvuši noprast, ka izmantos iespēju izdarīt spiedienu uz CDU/CSU lai panāktu sev vēlamus kompromisus.
SPD vicepriekšsēdētājs Ralfs Šteigners jau aicinājis konservatīvos uz "uzticības veidošanas" soļiem, tostarp strādājošiem labvēlīgāku darba likumu ieviešanu, ko sociāldemokrāti jau sen pieprasījuši.
Ja tomēr "lielo koalīciju" izveidot neizdosies, Merkelei nāksies uzņemties mazākuma valdības vadību vai arī būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Pati Merkle gan iepriekš izteikusies, ka priekšroku dotu ārkārtas vēlēšanām, nevis mazākuma valdības vadīšanai.
