"Ja nebūs vienošanās, tas nozīmēs, ka mēs nemaksāsim naudu," Deiviss sacīja BBC.
"Tas ir atkarīgs no rezultāta. Tas ir atkarīgs no tā, ka tiek panākts īstenošanas posms, tas ir atkarīgs no tirdzniecības rezultāta," viņš skaidroja.
"To desmitais numurs jau skaidri apliecinājis. Tātad tas patiesībā nav nekas jauns," norādīja ministrs, šādi atsaucoties uz premjerministres Terēzas Mejas Dauningstrītas biroju un rezidenci.
Kā paredz sākotnējā vienošanās, kas ar ES tika panākta piektdien, Lielbritānija par izstāšanos no bloka maksās 40-45 miljardus eiro.
Hamonds vēl trešdien sacīja, ka Lielbritānija rēķinu samaksās neatkarīgi no sarunu iznākuma.
"Man tas šķiet neiedomājami, ka mēs kā valsts varētu atteikties no saistībām, ko mēs esam atzinuši par saistībām," viņš sacīja parlamenta komitejai.
"Tas nav ticams scenārijs. Mēs neesam tāda valsts. Atklāti sakot, tas mūs nepadarītu par uzticamu partneri nākotnes starptautiskajiem līgumiem," norādīja Hamonds.
Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panāca vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES.
Sarunās panākts "apmierinošs progress" visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz "Breksita" saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.
Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
