Ja tiks panākta Minskas vienošanās un situācija Ukrainā uzlabosies, Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju var tikt pilnībā vai daļēji atceltas, kopīgajā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederika Mogerīni.
Viņa norādīja, ka Latvijai prezidentūras laikā ir lieliska iespēja strādāt pie kaimiņattiecību politikas risināšanas.
"ES ir vienlīdzīgi jāstrādā gan ar Dienvideiropas valstīm, gan ar Austrumeiropas valstīm. Tāpat ir jādomā par Arktiku," aicināja Mogerīni, piebilstot, ka Latvijai prezidentūras laikā būs arī "brīnišķīga iespēja risināt krīzi Ukrainā".
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos gan norādīja, ka arī Ukrainai ir jāveic savs darbs, ieviešot nepieciešamās reformas vairākās jomās, tostarp korupcijas apkarošanā.
"Īstenot reformas sarežģītos apstākļos nav viegli," atzina Mogerīni. "Mums ir jāredz, ka Ukraiņiem ir apņemšanās attiecīgās reformas ieviest. Līdz šim Ukrainas iestādes to ir skaidri paudušas."
Tāpat viņa norādīja, ka tajā pašā laikā ir jāstrādā pie politiskā dialoga uzturēšanas ar Maskavu. Mogerīni arī pauda cerību, ka to veicinās Rinkēviča vizīte Maskavā, kuras laikā tiks pārrunāti vairāki nozīmīgi jautājumi un parādīsies "apstākļi, ieceres un iespējas", lai nodrošinātu mieru Ukrainā.
"Ja tiks panākta Minskas vienošanās un situācija Ukrainā uzlabosies, ES noteiktās sankcijas pret Krieviju var tikt pilnībā vai daļēji atceltas," piebilda Mogerīni, norādot, ka pirms plānotās Rinkēviča vizītes uz Maskavu ir saņemti atsevišķi signāli, kas apliecina, ka "Krievija mainījusi attieksmi daudzos jautājumos".
"Es ceru, ka tas sāks jaunu ēru Krievijā," sacīja Mogerīni. "Taču mums joprojām ir jānodarbojas ar situācijas novērošanu," viņa piebilda.
ES Ukrainas atbalstam piešķirs 1,8 miljardus eiro, tā preses konferencē pēc Eiropas Komisijas (EK) komisāru kolēģijas tikšanās ar Latvijas valdību paziņoja EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Runājot par Ukrainu, Junkers sacīja, ka ES turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, piešķirot 1,8 miljardus eiro kā atbalsta naudu.
"Eiropas solidaritāte ar Ukrainu nav tikai tukši vārdi," paziņoja EK priekšsēdētājs, piebilstot, ka viņam ir daudz cerību, ka Latvija arī palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar Krieviju.
Kā informēja Ārlietu ministrijā, makrofinanšu palīdzības programmas īstenošanai ir jānotiek 2015.gadā un 2016.gada sākumā. Plānotā programma ir vērsta uz Ukrainas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilizāciju, un tā ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei. Latvija kā ES Padomes prezidējoša valsts aktīvi atbalstīs minētās programmas pieņemšanu un īstenošanu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanos.
Kopš 2010.gada šī būs jau trešā makrofinansiālās palīdzības programma Ukrainai. 2014.gadā Ukrainai tika piešķirta makrofinansiālā palīdzība 1,36 miljardu eiro apmērā, bet pēdējo maksājumu 250 miljonu eiro apmērā paredzēts izmaksāt līdz 2015.gada pavasarim.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība šodien tikās ar EK komisāru kolēģiju, lai plenārsesijā un vairākās grupu debatēs apspriestu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē programmu un prioritātes - ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
