Foto: Vida Press
Pēc desmitiem gadu nozušanas no publiskās telpas Vašingtonas Starptautiskajā Spiegu muzejā nākamgad tiks izstādīts ledus cirtnis, ar kura cirtienu galvā 1940. gadā Meksikā nogalināts padomju revolucionārs Ļevs Trockis, vēsta "The Guardian".

Marksists Trockis, kurš piedalījās PSRS represīvā režīma radīšanā, vēlāk nokļuva opozīcijā diktatoram Josifam Staļinam, tika izslēgts no Komunistiskās partijas un 1929. gadā bija spiests Padomju Savienību pamest.

Komunistu politiķis nonāca trimdā Meksikā, taču nebūt nebija drošībā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma viņi nogalināt 1940. gada 24. maijā, Trockis publicēja rakstu "Staļins grib manu nāvi", kurā apgalvoja, ka pavisam noteikti sekos citi uzbrukumi ar mērķi viņu likvidēt.

Tā tas arī notika 1940. gada 20. augustā. Staļina slepenpolicijas organizētajā atentātā politiķa mājā Mehiko piepilsētā uzbrucējs Ramons Merkaders Trocka galvā ietrieca ledus cirtni.

Smagi ievainotais Trockis tika nogādāts slimnīcā, kur nākamajā dienā mira. Viņš bija 60 gadu vecs.

Slepkavības ierocis ar asins traipiem pēc skaļā uzbrukuma tika izrādīts Meksikas policijas preses konferencē, taču pēc tam no publiskās telpas pazuda uz 60 gadiem, skaidro "The Guardian".

Foto: Publicitātes attēli

Pēc preses konferences cirtnis tika noglabāts Meksikas varasiestāžu lietisko pierādījumu krātuvē. Taču pēc vairākiem gadiem no krātuves to izņēmis slepenpolicijas darbinieks Alfredo Salass, kurš pats apgalvojis, ka vēlējies šo pierādījumu saglabāt nākamajām paaudzēm.

Salass cirtni nodeva savai meitai, kura to 40 gadus glabāja zem gultas, līdz 2005. gadā nolēma to pārdot. Trocka mazdēls Estebans Volkovs piedāvāja dot savas asinis DNS analīžu veikšanai un cirtņa autentiskuma pārbaudei, ar nosacījumu, ka cirtnis tiks nodots Trocka mājā iekārtotajam muzejam. Tomēr Ana Alisia Salasa šo piedāvājumu noraidīja, neslēpjot, ka vēlas iegūt naudu.

Ieroci galu galā nopirka ASV kolekcionārs un ražīgs spiegošanas vēstures pētnieks Keits Meltons. Viņš arī ir viens no Starptautiskā Spiegu muzeja dibinātājiem.

Viņš jau sen bija centies tikt pie šī leģendārā slepkavības ieroča, meklējot to 40 gadus un šai procesā pārbaudot dažādas baumas, tostarp stāstu, ka cirtni Meksikas prezidents izmanto kā papīru slogu.

Meltons neatklāja, cik par cirtni samaksāja Salasai. Spiegu pētnieks arī ir drošs, ka cirtņa autentiskums nav apšaubāms. Cirtnis tagad ir viens no 5000 eksponātiem, ko Meltons no savas kolekcijas nodod muzejam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!