Simona Veila dzimusi ebreju ģimenē Francijā.
Kopā ar ģimeni 1944. gada martā viņu deportēja uz koncentrācijas nometni Aušvicā. Izdzīvoja tikai viņa un viņas māsa – abas atbrīvoja 1945. gada 27. janvārī.
Pēc Valeri Žiskāra d'Estēna ievēlēšanas FR prezidenta amatā viņa kļuva par veselības ministri Žaka Širaka vadītajā valdībā.
Pēc d'Estēna lūguma viņa iekļāva savu kandidatūru Savienības par Francijas demokrātiju sarakstā un piedalījās pirmajās vispārējās ES vēlēšanās. Rezultātā viņa kļuva par 1. EP prezidenti, saglabājot šo amatu līdz 1982. gadam.
Šī gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados viņa ieņēma arī vadošus amatus Francijas valdībā un Konstitucionālajā Padomē. Blakus saviem politiskajiem pienākumiem viņa bija arī Nacisma upuru piemiņas fonda prezidente.
2006. gadā, tiekoties ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, politiķe viesojās arī Latvijā.
