NATO ir jāsper tālāki soļi, lai aizsargātu dalībvalstis, arī veicot atbilstošu bruņoto spēku izvietošanu un rīkojot manevrus, piektdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Pastāvot bažām, ka krīze ar Krieviju var izplatīties uz NATO Austrumeiropas dalībvalstīm, alianse ir pastiprinājusi gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm, veic AWACS izlūkošanas lidmašīnu lidojumus virs Polijas un Rumānijas, kā arī pārrauga jūras spēku pieaugumu Melnajā jūrā, sacīja Rasmusens.
"Taču es uzskatu, ka mums ir jāsper tālāki soļi, un mēs, balstoties mūsu militāro struktūru rekomendācijās, diskutēsim par to tuvākajās dienās un nedēļās."
"Apspriežamo tematu vidū var būt mūsu aizsardzības plānu atjaunošana un attīstība, pastiprinātas mācības, kā arī atbilstoša bruņoto spēku izvietošana," vizītes gaitā Sofijā sacīja alianses ģenerālsekretārs.
"Mēs nediskutējam par militārajām alternatīvām, bet NATO ir koncentrējusies uz visu mūsu sabiedroto aizsardzības nodrošināšanu, un mēs spersim visus nepieciešamos soļus, lai garantētu, ka šī kolektīvā aizsardzība ir efektīva."
"NATO sper leģitīmus soļus, lai tiktu galā ar nestabilitāti, ko ir radījusi Krievijas neleģitīmā rīcība," sacīja Rasmusens.
Dienu pēc tam, kad NATO bija izplatījusi satelītuzņēmumus, kuros redzams, ka Krievija līdzās Ukrainas robežai sakoncentrējusi 40 000 karavīru, Rasmusens no jauna atkārtoja aicinājumu Maskavai, lai tā karaspēku atvelk.
"Es aicinu Krieviju spert konkrētus soļus, lai atgūtu starptautiskās sabiedrības uzticību, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām un iesaistīties patiesā dialogā, respektējot Ukrainas suverenitāti," sacīja Rasmusens.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
