Līdzīgas kaujas grupas ASV, Lielbritānijas un Vācijas vadībā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, izveidotas arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, un tajās kopumā iesaistīti karavīri no 15 dalībvalstīm. Piemēram, Latvijā kaujas grupu līdzās kanādiešiem veido spāņu, poļu, itāļu, slovēņu un albāņu karavīri.

Ņemot vērā pēdējā laikā strauji mainīgo drošības situāciju pasaulē, "Delfi" uz sarunu par NATO saistībām un Kanādas devumu globālajai drošībai aicināja tās aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu.

Kanādas uzņemšanās vadīt kaujas grupu Latvijā ir skaidrs apliecinājums tās apņēmībai pildīt NATO saistības. Tomēr, vai jūs neuztrauc, ka pirms dažām nedēļām Eiropā viesojās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš šādu apņēmību Eiropas valstu līderiem atteicās paust?

Kanāda savas saistības uztver ļoti nopietni, un ir daudzpusējas sadarbības piekritēja, tostarp attiecībā uz mūsu lomu NATO. Mēs esam uzņēmušies kaujas grupas vadību šeit Latvijā un esam pagodināti būt šeit, valstī ar līdzīgām vērtībām, draudzīgu, augošu ekonomiku, un arī mūsu karavīri savstarpēji labi saprotas.

Tāpat neuzskatu, ka mums būtu jābūt satrauktiem par ASV apņēmību pildīt savas saistības. Esmu vairākkārt ticies ar ASV aizsardzības ministru [Džeimsu] Matisu, un ne reizes viņš man nav radījis šaubas par ASV apņēmību ievērot saistības.

Patlaban Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons aicina Eiropu veidot vienotāku militāro spēku, jo vairs neesot iespējams paļauties uz ASV un Lielbritāniju. Kā šīs izmaiņas varētu ietekmēt Eiropas un Kanādas attiecības?

Attiecībā uz Eiropas-NATO attiecībām tas ir kaut kas, kas eiropiešiem jāatrisina pašiem, taču es neredzu pamatu bažām par turpmāko sadarbību. Pēc "Brexit" balsojuma tikos ar [Lielbritānijas aizsardzības ministru Maiklu] Fellonu, kurš apliecināja, ka valsts turpinās būt spēcīgs NATO atbalstītājs arī turpmāk.

Kad runa ir par NATO, mēs joprojām esam ļoti vienoti, un tas attiecas arī uz ASV un Lielbritānijas atbalstu NATO. Alianse nevar tā vienkārši pazust. Kad tā tika radīta, Kanāda bija viena no dibinātājvalstīm, un kolektīvā aizsardzība, ko NATO nodrošina, uzliek ļoti spēcīgas saistības, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Kanāda ir uzņēmusies vadības lomu šeit Latvijā.

NATO nevar vienkārši pazust, intervijā 'Delfi' apliecina Kanādas aizsardzības ministrs Sadžans
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Kā Kanāda nonāca pie lēmuma kļūt par ceturtās kaujas grupas vadītāju pēc tam, kad pirmās trīs Baltijas reģionā uzņēmās vadīt ASV, Lielbritānija un Vācija?

Ikreiz, kad mums ir spējas, kuras varētu izmantot, lai palīdzētu kopējam mērķim, mēs to apsvērsim. Ja skatāmies uz "Enhanced Forward Presence" (paplašināto klātbūtni jeb NATO atturēšanas spēku izvietošanas plānu alianses austrumos), tad mēs redzam, ka Kanādas devums ir vajadzīgs un noderīgs, un esam lepni par to.

Tāpat jāpatur prātā, ka attiecībā uz drošības kontekstu, vienmēr ir svarīgi izmantot iespēju divām valstīm veidot ciešākas attiecības. Kanāda ir ļoti multikulturāla, tajā dzīvo ļoti daudz cilvēku no Latvijas, kuriem šeit ir radi, un tas ļauj šo sadarbību attīstīt. Uzlabojas arī ekonomiskā sadarbība.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir maza, un arī militārais budžets nav liels, uz ko tik nelielām valstīm vajadzētu fokusēties militārajā ziņā?

Domāju, ka šeit pieņemtie lēmumi līdz šim ir pareizi. Esmu runājis ar vairākiem jūsu ģenerāļiem un aizsardzības ministru, un vienmēr esmu bijis patīkami pārsteigts, ka karavīri ir sagatavoti atbilstoši tām prasmēm, kuras ir nepieciešamas. Varu izteikt tikai uzslavas.

Kanādā mēs tikai nupat uzsākām jaunu aizsardzības politiku, kurā par galveno prioritāti izvirzīti mūsu cilvēki. Ja ieguldi savos cilvēkos, tu iegūsti vislabāko atdevi. To es redzu arī Latvijā.

Kas patlaban Kanādā tiek uzskatīts par lielāko militāro draudu – globālais terorisms, Krievijas ekspansija, ASV politikas maiņa?

Mūsu jaunā aizsardzības politika balstās uz trim pamatlietām. Pirmkārt, spēku stiprināšanu pašā Kanādā, otrkārt, kontinentālā drošība Ziemeļamerikā un, treškārt, mūsu saistības pasaulē.

Cīņa pret terorismu ir svarīgs aspekts, kādēļ piedalāmies koalīcijā pret "Daesh" Irākā. Tāpat mūs satrauc Krievijas agresija un tās politika šajā reģionā, it īpaši attiecībā uz nelegālo Krimas aneksiju Ukrainā. Mūsu fokuss ir vērsts uz konfliktu mazināšanu, un mēs vēlamies būt droši, ka mums ir konstruktīvs dialogs un risinājums būtu ieguvums abām pusēm.

Mēs vēlamies laikus novērst jebkuru potenciālu konfliktu. Tāpēc Kanāda ir iesaistīta arī Latvijā dislocētās NATO kaujas grupas veidošanā un vadīšanā. Mums ir jāuzņemas sava atbildības daļa, lai mierīgā ceļā risinātu un nepieļautu jaunus konfliktus.

NATO nozīmē daudzu valstu savstarpējo sadarbību. Ar šo kaujas grupu šeit mēs burtiski demonstrējam solidaritāti starp alianses dalībvalstīm. Mūsu spēkiem ne tikai bijusi iespēja piedalīties kopīgās mācībās, bet tas ir līdzeklis arī valstu attiecību uzlabošanai. Man šķiet, ka ar to, ka šīs kaujas grupas veido karavīri no dažādām valstīm visā Eiropā, un tās vadām mēs no Atlantijas okeāna otra krasta, to lieliski apliecina.

Skatījos, ka Kanādas mediji, ziņojot par jūsu karavīriem šeit, ir koncentrējušies uz jau esošajiem un vēl sagaidāmajiem propagandas uzbrukumiem no Krievijas mediju puses. Vai Kanādas spēki ir gatavi cīnīties ar pret sevi vērsto propagandu šeit?

Domāju, ka, ja valsts vēlas izmantot šādu negatīvās informācijas radīšanas tehniku, tā ir šīs valsts izvēle, bet tai jārēķinās, ka tas tiek vērtēts arī starptautiski. [Starptautiskajā politikā] mums ir uz likumiem balstīta kārtība, kuru ievēro respektētās valstis.

Attiecībā uz propagandu un viltus ziņām kanādieši ir gudri un spēj izšķirt labas un sliktas ziņas, un tas ir tikai laika jautājums, kad tiks atklāta patiesība. Rezultātā ieguldīt viltus propagandā gluži vienkārši nav tā vērts, jo šīm ziņām nav tādas ietekmes.

Daļa atbildības jāuzņemas medijiem, kuru uzdevums ir atspoguļot korektus faktus, kas atspēko viltus ziņas. Tomēr cilvēkiem jābūt gudriem, pašiem izvērtējot situāciju, kādā informācija parādās un kāpēc tā parādās,un jāspēj to salīdzināt ar faktiem.