Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Afganistānas valdība kā daļu no potenciālās uguns pārtraukšanas vienošanā ar kaujiniekiem ir gatava atzīt džihādistu grupējumu "Taliban" par leģitīmu politisko kustību, trešdien paziņojis Afganistānas prezidents Ašrafs Gani.

Ar šādu paziņojumu par salīgšanas piedāvājumu ar grupējumu, pret kuru karš Afganistānā notiek jau gandrīz 17 gadus, Gani paziņoja starptautiskā konferencē Kabulā, ziņo raidsabiedrība CNN.

Tas varētu nozīmēt būtisku Afganistānas valdības pozīcijas maiņu pret islāmistu grupu. Janvārī ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka Vašingtona nav gatava sarunām ar "Taliban".

Gani piedāvā atcelt sankcijas pret "Taliban" biedriem, kas iesaistīsies miera sarunās, nosodīs vardarbību, atzīs Afganistānas valdību un cienīs likum varu.

"Taliban" Afganistānu kontrolēja līdz 2001. gadam, kad islāmistu varu gāza ASV vadītās koalīcijas iebrukums, reaģējot uz 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV.

Pēdējos gados nemiernieki atkal pārņēmuši savā kontrolē ievērojamas valsts teritorijas daļas un grupējuma ietekme valsts reģionos sasniegusi augstāko līmeni kopš viņu gāšanas. Grupējums veic asiņainus teroraktus, tostarp stingri apsargātajā galvaspilsētā Kabulā.

Prezidenta Gani piedāvājums grupējumam izteikts neilgi pēc tam, kad "Taliban" aicināja ASV sākt miera sarunas, atgādina aģentūra "Bloomberg". Kabula februārī noraidīja pēkšņo "Taliban" piedāvājumu sēsties pie sarunu galda, uzsverot, ka vispirms kaujiniekiem būtu jāpārtrauc uzbrukumi.

ASV prezidents Donalds Tramps tiešas sarunas ar grupējumu noraidīja pēc tam, kad janvārī teroristu uzbrukumos tika nogalināti un ievainoti simtiem cilvēku.

"Taliban" vienmēr ir iestājies par konstitūcijas izmaiņām un ārvalstu karaspēka izvešanu kā priekšnoteikumu sarunām ar valdību.

Trešdienas uzrunā Gani papildināja, ka vēlas atsvaidzināt attiecības arī ar Pakistānu. Islāmābāda tiek vainota "Taliban" atbalstīšanā un patvēruma došanā kaujiniekiem savā kalnainajā pierobežā.

Kas ir "Taliban"
– Radikālo islāmistu grupējums, kas varu Afganistānā ieguva pilsoņu karā 1996. gadā. Kontroli pār valsti zaudēja pēc ASV vadītā iebrukuma 2001. gadā.


– Esot pie varas, ieviesa stingru šariata likumu pārvaldi, tostarp publiskos nāvessodus, ķermeņa daļu amputācijas un aizliegumu sievietēm piedalīties publiskajā dzīvē.


– Vīriešiem bija jāaudzē bārdas, bet sievietēm jānēsā seju un ķermeni nosedzošās burkas. Televīzija, kino un mūzika bija aizliegta.


– Deva patvērumu teroristu tīkla "Al Qaeda" līderiem.


– Līdz pat šai dienai turpina asiņainu pretestību un rīko teroraktus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!