Tas, ka daži Nīderlandes rokeri pievienojušies kurdiem to cīņā pret "Islāma valsti", automātiski nenozīmē, ka viņi ir pastrādājuši likumpārkāpumu, otrdien atzina Nīderlandes prokuratūra.
"Pievienošanās ārvalstu bruņotajiem spēkiem agrāk bija sodāma, bet tagad tas vairs nav aizliegts," sacīja prokuratūras preses pārstāvis Vims de Breins. "Nedrīkst vienīgi pievienoties cīņai pret Nīderlandi."
Medijos iepriekš bija parādījusies informācija, ka Nīderlandes rokeru kluba "No Surrender" dalībnieki Ziemeļirākā kopā kurdiem cīnās pret "Islāma valsts" džihādistiem.
Trīs kluba biedri no Amsterdamas, Roterdamas un Bredas ir devušies uz Mosulu, Irākas ziemeļos, valsts raidorganizācijai NOS apliecināja "No Surrender" vadītājs Klāss Oto.
Nīderlandiešu-kurdu tvitera profilā publicēts fotoattēls, kurā militārā formā ģērbies holandietis vārdā Robs ar automātu rokās redzams līdzās kurdu komandierim.
Videomateriālā, kuru, pēc visa spriežot, uzņēmusi kurdu raidorganizācija, kopā ar kurdu karotājiem redzams kāds eiropietis, kurš holandiešu valodā saka: "Kurdi ir tikuši apspiesti pārāk ilgu laiku."
Tāpat kā vairākas citas valstis, arī Nīderlande vēršas pret saviem pilsoņiem, kas vēlas pievienoties "Islāma valstij".
Potenciālajiem džihādistiem vēl pirms došanās uz konflikta reģionu tiek atņemtas pases. Radikāļiem arī tiek draudēts ar kriminālvajāšanu, ja viņi tomēr izlemtu doties karot un tad atgrieztos atpakaļ Nīderlandē.
"Lielā atšķirība ir tā, ka "Islāma valsts" ir atzīta par teroristu organizāciju," norādīja de Breins. "Tas nozīmē, ka pat gatavošanās pievienoties "Islāma valstij" ir sodāma."
Nīderlandes pilsoņi tomēr nedrīkst pievienoties Kurdistānas Strādnieku partijai - Turcijas kurdu bruņotajiem separātistiem, jo Ankara, kā arī lielākā daļa starptautiskās sabiedrības to uzskata par teroristu organizāciju.
Nīderlandes pilsoņiem, kas karo kurdu bruņoto formējumu rindās, būs jāatbild likuma priekšā, ja viņi būs pastrādājuši tādus noziegumus kā spīdzināšana vai izvarošana, uzsvēra amatpersona.
"Bet tas viss notiek ļoti tālu, un tāpēc to pierādīt būs ļoti grūti," norādīja de Breins.
"Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra", kas saistīts ar "Al Qaeda".
"Islāma valsts", kā arī citu Sīrijas nemiernieku grupējumu rindās cīnās daudz karotāju no ārzemēm - gan no Tuvo Austrumu reģiona valstīm, gan no Rietumiem un pat no Čečenijas.
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
