Komandā ir 12 speciālisti - septiņi zviedri, trīs norvēģi, viens kanādietis un viens beļģis.
Vairāk nekā piecu metru garās, cauruļveidīgās lamatas, kas sastāv no metāla rāmja un neilona tīkla, drīzumā tiks nolaistas Seljordas ezerā 170 kilometru uz dienvidrietumiem no Oslo. Lamatās par ēsmu tiks izmantotas dzīvas zivis.
Vietējie iedzīvotāji Seljordas ezera briesmoni dēvē par Selmu.
"Lamatas ir izveidotas no zušu murda. Ja kāds līdz sešus metrus garš radījums iepeld tajās, tās atvere aizveras, un radījums vairs ārā netiek," teica Sundbergs.
Tuvāko divu nedēļu laikā briesmoņa ķērāji nolaidīs lamatas 30 līdz 100 metru dziļumā vietā, kur cilvēki ir manījuši Selmu.
Divi Oslo universitātes biologi ir gatavi ar helikopteri izlidot uz notikuma vietu gadījumā, ja monstrs tiks atrasts. "Mēs tam veiksim DNS analīzi un pēc tam laidīsim to atpakaļ ezerā. Mēs būsim ļoti piesardzīgi, lai to nesavainotu," sacīja Sundbergs.
Eksperti uz zemes centīsies ar hidrafoniem un citu skaņas uztveršanas aparatūru konstatēt ārkārtējas zemūdens kustības, lai briesmoņa ķērāji, kuri pārvietosies pa ūdeni uz plostam līdzīgas ierīces, varētu mainīt lamatu atrašanās vietu.
Pēc Sundberga teiktā, viņa komanda 1999.gadā ezerā konstatēja vaļa radītām skaņām līdzīgu troksni. "Mēs būsim vīlušies, ja šoreiz negūsim rezultātus .. Vienīgais pierādījums, ko gaida zinātnieki, ir vai nu beigta vai dzīva čūska," viņš sacīja.
Stāsta, ka pirmo reizi Seljordas briesmonis redzēts jau 1750.gadā. Tas izskatoties kā čūska ar aļņa vai zirga galvu.
Seljordas mazpilsētiņa cenšas ar Selmas palīdzību piesaistīt tūristus. 1986.gadā pilsētas dome nomainīja Seljordas ģērboni, un to tagad cēli rotā ezera čūska.