Ukrainas austrumos pēdējās divās dienās notiekošais ir sākums Krievijas speciālās operācijas pret Ukrainu otrajai fāzei, atsaucoties uz Ukrainas pagaidu prezidentu, vēsta aģentūra UNIAN.
"Vakar sākās Krievijas specoperācijas pret Ukrainu otrais vilnis, kura mērķis ir - destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut gabalos mūsu valsti," televīzijas uzrunā paziņoja Turčinovs.
Pagaidu prezidents atgādina, ka "Krievijas specdienestu koordinētie separātistu grupējumi ir sagrābuši apgabala administrāciju Harkovā, apgabala administrācijas un drošības dienesta mītni Doņeckā, kā arī Ukrainas drošības dienesta ēku Luhanskā".
Šie cilvēki ir ķērušies pie ieročiem, turklāt tas viss notiek, kad pie Ukrainas robežām atrodas Krievijas karaspēks, uzsver Turčinovs.
Neatkarīgais deputāts, bijušais gāztā prezidenta Viktora Janukoviča pārstāvētās Reģionu partijas biedrs Nikolajs Rudkovskis Augstākajā radā iesniedzis lēmumprojektu, kas paredz dumpīgajos reģionos izsludināt ārkārtas stāvokli.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību.
Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.
Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu iebrukt Ukrainā, ja prokrieviskajiem aktīvistiem izdosies noturēties ieņemtajās ēkās 48 stundas.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
