Megapole infrastruktūras modernizācijai, tostarp iedzīvotāju aizsargāšanai pret augstām temperatūrām, jūras līmeņa celšanos un aizvien spēcīgākām vētrām, atvēlējusi 20 miljardus dolāru, teikts Ņujorkas valdības paziņojumā.

Mērija uzskata, ka enerģētikas kompānijas zināja par fosilā kurināmā dedzināšanas ietekmi uz planētas atmosfēru, bet apzināti noliedza globālo sasilšanu, lai nekristos pārdošanas apjomi.

Ņujorka arī meklēšot iespējas atteikties no pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanas naftas korporācijās.

Prasība tiesā iesniegta pret piecām kompānijām – BP, "Chevron", "ConocoPhilips", "Exxon Mobil" un "Royal Dutch Shell". Naftas kompāniju pārstāvji Ņujorkas prasību jau nosaukuši par nepamatotu.

Pērnā gada jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par ASV izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, kas paredz valstīm censties ierobežot globālo sasilšanu. Teoriju par globālo sasilšanu Tramps nodēvēja par izdomājumu. Viņa lēmumu kritizēja daudzas valstis.

Vispasaules Meteorologu organizācijas dati liecina, ka 2017. gads bijis viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. Ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā turpina pieaugt, bet jūras līmenis paaugstinās, atzīmē pētnieki.