ASV prezidents Baraks Obama otrdien izklāstījis jaunu klimata izmaiņu apkarošanas programmu, kas paredz izmantot izpildvaras pilnvaras, lai apietu globālās sasilšanas noliedzējus, kuri bloķējuši Kongresa rīcībspēju šajā jautājumā.
Lai mazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, Obama iecerējis uzlikt jaunus ierobežojumus gan esošajām, gan jaunbūvējamajām spēkstacijām, kā arī apņēmies panākt pāreju uz jaunās paaudzes "tīrās enerģijas" avotiem.
Kā apgalvo amatpersonas, Obamas plāns ļaušot ASV līdz 2020.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par 17% salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni. Šādu apņemšanos Baltā nama saimnieks izteica ANO 2009.gada Kopenhāgenas klimata samitā.
Obama izvirzījis arī mērķi līdz 2030.gadam izmešu daudzumu samazināt par trīs miljardiem tonnu, kas ir vairāk nekā puse no pašreizējā emisijas apjoma, ko saražo ASV enerģētikas sektors.
Prezidents norādīja, ka amerikāņi visā valstī jau tagad maksājot "cenu par bezdarbību", un uzsvēra, ka 2012.gads, kas esot bijis viskarstākais cilvēces vēsturē, nesis lielus zaudējumus zemkopjiem ASV vidienē.
"Kā prezidents, kā tēvs un kā amerikānis esmu šeit, lai paziņotu, ka mums jārīkojas," uzstājoties ar runu pie Džordžtaunas universitātes, sacīja Obama.
Prezidents uzsvēra, ka viņa pacietība pret klimata izmaiņu noliedzējiem, kuri lielā skaitā sastopami arī Kongresā, ir izsīkusi.
"Mums nav laika, lai tiktos ar Plakanās Zemes biedrību," sacīja Obama. "Galvas slēpšana smiltīs var jums ļaut justies drošākiem, taču tas jūs nepasargās no gaidāmās vētras."
Obamas plāns paredz trīs etapus - oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanu ASV, klimata izmaiņu seku mīkstināšanu un starptautisko vienošanos par globālās sasilšanas novēršanu.
Prezidents pauda apņēmību pārtraukt atbalsta sniegšanu ar oglēm darbinām spēkstacijām ārvalstīs un piedāvāja uzsākt jaunas debates ar tādiem lieliem siltumnīcefekta gāzu emitētājiem kā Ķīna un Indija.
Baltā nama saimnieks devis rīkojumu Vides aizsardzības pārvaldei sagatavot noteikumus par jauniem standartiem, kas piemērojami gan esošajām, gan jaunbūvējamām spēkstacijām.
Plāns paredz sniegt valdības kredītu garantijas astoņu miljardu dolāru apmērā investīcijām inovatīvās tehnoloģijās, izvirzot mērķi par 20% palielināt komerciālo, rūpniecisko un dzīvojamo ēku energoefektivitāti.
Obamas ieceres kritiķi jau norādījuši, ka tas var novest pie vecāko ar oglēm darbināmo spēkstaciju darba pārtraukšanas, kas savukārt palielinās elektroenerģijas cenas, ko īpaši smagi izjutīs nabadzīgākie amerikāņi.
Administrācija šo argumentu noraida, apgalvojot, ka plāna īstenošana ļaušot samazināt elektroenerģijas patēriņu un līdz ar to sarukšot arī rēķini.
Tomēr Obamas plāna konkrētās detaļas joprojām nav skaidras, un daudzas no viņa iniciatīvām varētu tikt apstrīdētas tiesās, kas aizkavētu to īstenošanu.
Vides aizstāvji jau iepriekš izteica atzinību par gaidāmo ASV prezidenta runu, tomēr Londonas Ekonomikas skolas Grāntema Klimata izmaiņu un vides pētniecības institūta politikas un publisko attiecību nodaļas direktors Bobs Vords brīdinājis, ka "bez Kongresa atbalsta jauniem federālajiem likumiem prezidents šajā kaujā cīnās ar vienu roku aiz muguras".
Savukārt Vašingtonā bāzētā Bioloģiskās daudzveidības centra pārstāvis Bils Sneips paziņojis, ka Obamas iniciatīva nav pietiekami ambicioza un netiek īstenota pietiekami strauji, lai tā atbilstu "klimata krīzes šausminošajam mērogam".
Tikmēr republikāņi apsūdzējuši Obamu par "kara pieteikumu oglēm", kas spēkstacijām uzkraus apgrūtinošus noteikumus un izvirzīs nesaprātīgus vides aizsardzības mērķus.
Viņiem piebalso arī daži demokrāti.
Piemēram, senators Džo Menčins, kas pārstāv Rietumvirdžīniju, vienu no ogļu ieguves štatiem, paziņojis, ka ekonomikai Obamas plāna "sekas būs katastrofālas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
