ASV prezidents Baraks Obama trešdien paziņojis, ka varētu iesaistīt arī īpašo uzdevumu vienības "Islāma valsts" līderu likvidēšanā.
Obama trešdien lūdza Kongresu dot oficiālu pilnvarojumu cīņai pret "Islāma valsti", ja nepieciešams, arī ārpus Irākas un Sīrijas, kur grupējums sagrābis savā kontrolē plašas teritorijas.
"Mūsu koalīcija atrodas uzbrukumā," norādīja Obama, piebilstot, ka džihādisti atrodas aizsardzībā un galu galā zaudēs.
ASV veic gaisa uzlidojumus "Islāma valsts" pozīcijām - kopš augusta Irākā un kopš septembra Sīrijā. Savienoto Valstu vadītajā koalīcijā pret džihādistiem iesaistījušās arī citas valstis.
Obama ir solījis nepieciešamības gadījumā atbalstīt uzlidojumus ar slepeniem, uz konkrētu mērķi vērstiem uzbrukumiem uz zemes.
"Ja mums būtu ticama izlūkošanas informācija par "Islāma valsts" līderu tikšanos un mūsu partneriem nebūtu iespēju tikt viņiem klāt, es būtu gatavs dot rīkojumu mūsu īpašajiem spēkiem rīkoties," paziņoja Obama.
Baltā nama administrācija līdz šim oficiāli nav lūgusi pilnvarojumu bruņoto spēku pielietošanai šajā kampaņā, līdz ar to daži Kongresa locekļi pauduši bažas, vai šādi netiek pārkāptas prezidenta konstitucionālās pilnvaras.
Administrācija skaidroja, ka kampaņa ir legāla, balstoties pilnvarojumā, kas 2002.gadā prezidenta Džordža Buša administrācijas laikā tika pieņemts Irākas kara dēļ un 2002.gadā, lai cīnītos pret "Al Qaeda" un ar to saistītiem grupējumiem.
"Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Džihādistu pastrādātās brutālās ASV ķīlnieku slepkavības pastiprinājušas spiedienu uz Obamu pārskatīt savu stratēģiju.
Lai iegūtu atbalstu republikāņu kontrolētajā Kongresā un pārvarētu nesaprašanos paša Demokrātu partijā, prezidents ir noteicis ierobežojumus savām pilnvarām militāro spēku izvietošanā.
Kongresam nosūtītais likumprojekts neparedz autorizēt ilgstošu sauszemes kaujas operāciju un nosaka tās pilnvarojumam trīs gadu limitu, ja vien Kongress to atkārtoti neapstiprina. Prezidentam arī reizi pusgadā būs jāziņo Kongresam par operācijas norises gaitu, paredz likumprojekts.
Lai nomierinātu kritiķus, Obama paziņojis, ka šī operācija nebūs līdzīga Irākas un Afganistānas misijām. Prezidents norādīja, ka nedomā pieļaut ASV ievilkšanu vēl vienā ilgā karā Tuvajos Austrumos.
"Vietējie spēki uz vietas, kas vislabāk pazīst savas valstis, atrodas vislabākajās pozīcijās, lai uz sauszemes cīnītos pret "Islāma valsti"," norādīja Obama.
Tomēr republikāņi pauduši bažas, ka, izslēdzot iespēju izmantot sauszemes spēkus, tiks ierobežota militārā stratēģija. "Ja mēs vēlamies sakaut šo ienaidnieku, nepieciešama visaptveroša militārā stratēģija un spēcīgs pilnvarojums, ne tāds, kas ierobežo mūsu iespējas," norādīja Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners.
Baltais nams norādīja, ka likumprojekts ir izejas punkts tālākām sarunām, lai gan pirms tā iesniegšanas tika veiktas plašas konsultācijas ar Kongresu.
