ASV prezidenta Baraka Obamas lēmums atlikt militāru triecienu ir riskants solis, kas tomēr var dot iespēju Vašingtonai iegūt lielāku atbalstu Bašara al Asada režīma sodīšanai, uzskata analītiķi.
Pārsteidzot savus padomniekus, pretiniekus un pārējo pasauli, Obama nolēma savaldīt savu varu un lūgt ASV Kongresam izlemt par militāro uzbrukumu Sīrijai.
Pirms ASV prezidenta paziņojuma plaši tika uzskatīts, ka Vašingtonai ir likumīgas un morālas tiesības veikt triecienu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam, lai sodītu par Damaskas pievārtē veikto uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.
Tomēr situāciju sarežģī ASV sabiedrības pretestība, nevienprātība ANO Drošības padomē un Amerikas labākā drauga Lielbritānijas lēmums nepievienoties iebrukumam.
Apstājoties pēdējā brīdī, Obama saskarsies ar apsūdzībām, ka viņš ir vājš, nepilda savus draudus un realizē nevarīgu ārpolitiku.
Tomēr Obama vēl pirms ievēlēšanas ASV prezidenta amatā apšaubīja lielvaru vadītāju tiesības ieraut valsti karos. 2007.gadā Obama kritizēja toreizējo prezidentu Džordžu Bušu par bezgalīgiem un neuzraugāmiem kariem.
"Saskaņā ar Konstitūciju, prezidentam nav pilnvaru vienpusēji apstiprināt militāru uzbrukumu situācijā, kas nav saistīta ar tūlītēja vai draudoša uzbrukuma apturēšanu nācijai," toreiz kā konstitucionālo tiesību jurists rakstīja Obama.
Avoti Baltajā namā ziņo, ka izšķirošo lēmumu Obama pieņēmis piektdienas vakarā vienatnē un pēc to divpusējās sarunās izskaidrojis sava biroja vadītājam Denisam Makdonafam.
Tas nozīmē, ka militārs uzbrukums Sīrijai nenotiks ātrāk par vismaz 9.septembri, kad uz pirmo sēdi pēc vasaras brīvdienām sanāks ASV likumdevēji.
Kā norāda analītiķi, Obamas solis ir pārsteidzošs, atkāpjoties no ASV prezidentu gadu desmitiem ieturētas politikas. Nododot lēmuma pieņemšanu Kongresa rokās, Obama riskē ar līdzīgu likteni kā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš piektdien zaudēja balsojumā parlamentā par līdzdalību militārā uzbrukumā Sīrijai.
Domājams, ka ASV Kongress tomēr apstiprinās militāru triecienu Asada režīmam, taču, kā norāda analītiķi, par sava parlamenta atbalstu bija pārliecināts arī Kemerons.
Demokrāti kontrolē Senātu, bet Pārstāvju palātā vairākums ir republikāņiem, turklāt abās pusēs valda liela nevienprātība par krīzi Sīrijā, līdz ar to balsojuma iznākums nav droši prognozējams.
ASV likumdevēju debates par Sīriju aizsāksies otrdien, kad uz sēdi sanāks Senāta Ārlietu komiteja.
Šonedēļ aptuveni 170 likumdevēji no abām partijām parakstīja vēstuli, aicinot Obamu iegūt Kongresa apstiprinājumu pirms veikt uzbrukumu Sīrijai. Sabiedrības domas aptaujas liecina, ka 80% amerikāņu atbalsta lēmuma nodošanu Kongresa rokās.
Obama sestdien oficiāli nosūtīja apstiprināšanai Kongresā rezolūcijas uzmetumu, kurā apstiprināta spēka pielietošana Sīrijā.
Likumprojektā nav atrunāti iespējami laika ierobežojumi, bet tajā atļauts pielietot spēku, "lai novērstu vai nepieļautu [masu iznīcināšanas ieroču] pielietošanu vai izplatīšanu" un "lai aizsargātu ASV un tās sabiedrotos un partnerus pret šādu ieroču draudiem".
Šāds formulējums varētu mazināt likumdevēju bažas, ka Vašingtona iesaistīties jaunā ilggadīgā militārā konfliktā.
Tikmēr no republikāņu likumdevējiem izskanējuši dažādi komentāri, kas neļauj izdarīt kādus secinājumus par balsojuma iznākumiem.
Republikāņu senatori Džons Makeins un Lindsijs Greiems, kas iepriekš iestājās par uzbrukumu Sīrijai, tagad pauduši iebildumus.
"Mēs nevaram pēc vislabākās sirdsapziņas atbalstīt izolētus militārus triecienus Sīrijai, kas nav daļa no plašākas stratēģijas, kas var mainīt situāciju karā un panākt Asada gāšanu un izbeigt šo konfliktu," teikts senatoru paziņojumā.
Savukārt republikāņu likumdevējs Pīters Kings apsūdzēja Obamu par savu tiešo pienākumu pamešanu. "Prezidentam nav vajadzīgi Kongresa 535 likumdevēji, lai reaģētu uz savas noteiktās sarkanās līnijas pārkāpšanu," norādīja Kings.
Baltais nams skaidro, ka šādas pauzes ieturēšana ļaus Vašingtonai iegūt lielāku starptautisku atbalstu, vienlaikus uzstājot, ka ASV patur tiesības dot triecienu Sīrijai arī ātrāk.
Nākamajā nedēļā Obama dosies uz Krieviju, lai piedalītos G20 samitā, kuru aizēno ASV un Krievijas pēdējo mēnešu nedraudzīgā retorika un starptautiskās sabiedrības nevienprātība par Sīrijas krīzi.
Sagaidāms, ka Obama samita aizkulisēs centīsies iegūt pasaules lielvaru atbalstu uzbrukumam Sīrijai.
Sīrijas konfliktā kopš 2011.gada marta nogalināti vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet divi miljoni sīriešu devušies bēgļu gaitās, liecina ANO dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
