Norvēģu masu slepkava Anderss Bērings Breiviks, kurš 2011. gadā nogalināja desmitiem cilvēku, daļēji uzvarējis cilvēktiesību prāvā pret valsti par necilvēcīgiem apstākļiem cietumā, trešdien vēsta raidsabiedrība BBC.

Tiesa apmierināja viņa prasību, ka daļa no ieslodzījuma apstākļiem ir "nehumāni vai degradējoši".

Tiesības ir demokrātiskas sabiedrības fundamentāla vērtība, kas ir piemērojama arī pret teroristiem un slepkavām, paziņoja tiesnese Helena Sekuliča.

Breivika tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi gan nav pārkāptas, norādījusi tiesnese.

Norvēģijas valsti pārstāvošais advokāts Mariuss Emberlands norādīja, ka spriedums ir pārsteidzis valdību, taču vēl nav izlemts, vai tas tiks pārsūdzēts.

Ja četru nedēļu laikā neviena no pusēm nepārsūdzēs tiesas lēmumu, cietumam Breivika ieslodzījuma apstākļi būs jāpadara mazāk bargi, saskaņā ar tiesneses sniegtajām norādēm. Tiesa lēma, ka Norvēģjas valstij ir jāsedz arī Breivika tiesāšanās izmaksas 44,3 tūkstošu eiro apmērā.

Bjorns Ihlers, kurš ir viens no Breivika sarīkotajos slaktiņos izdzīvojušajiem cilvēkiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" par tiesas lēmumu rakstīja, ka tas ir pierādījums tam, ka Norvēģijā ir "strādājoša tiesu sistēma, kura respektē cilvēktiesības pat ekstrēmos gadījumos".


Vēstīts, ka Breiviks ir iesniedzis tiesā sūdzību, kurā norādīts, ka ir pārkāptas viņa cilvēktiesības, turot viņu izolācijā stingra drošības režīma cietumā Šīenā Norvēģijas dienvidaustrumos, kur viņš izcieš 21 gadu ilgu cietumsodu.

Breiviks žēlojās, ka cietumā pret viņu ir "necilvēcīga attieksme," jo viņš tiek izolēts no pārējiem ieslodzītajiem.

Cietumā Breivikam ir trīs istabu kamera. Viena ir guļamistaba, citas telpas paredzētas mācībām un vingrošanai. Viņam ir arī spēļu konsole "PlayStation", televizors un dators bez interneta pieslēguma. Notiesātajam atļauts gatavot pašam sev ēdienu, ziņoja "Sky News".

Sprādzienā valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo gāja bojā astoņi un tika ievainoti vairāki cilvēki. Pēc tam, pārģērbies par policistu, viņš sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, nogalinot 69 cilvēkus.

Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".

2012. gada 24. augustā Breivikam tika piespriests 21 gada cietumsods. Tas ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, kādu var piespriest Norvēģijā, taču, tuvoties termiņa beigām, tiesa ieslodzījumu var pagarināt, ja atzīs, ka notiesātais joprojām apdraud sabiedrību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!