Foto: AFP/Scanpix
Trešdien Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Izpildpadomē tika lemts par Palestīnas uzņemšanas UNESCO jautājuma nodošanu izlemšanai organizācijas Ģenerālajai konferencei, kura notiks no 25.oktobra līdz 10.novembrim. Par to balsoja 40 valstis, bet četras, iesakaitot Latviju bija pret.

Latvija, kopā ar ASV, Vāciju un Rumāniju balsojusi pret Palestīnas lūgumu uzņemt to UNESCO ar dalībvalsts tiesībām.

Latvijas Ārlietu ministrija skaidro, ka mūsu valsts vienmēr ir atbalstījusi Eiropas Savienības vienoto nostāju par Palestīnas valsts izveidi; par divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - risinājumu, kas panākams tikai tiešu sarunu rezultātā, ko veicina Tuvo Austrumu miera sarunu Kvartets.

Latvija atbalsta palestīniešu dalību UNESCO un citās organizācijās, taču visam procesam ir jānotiek loģiskā secībā. Vispirms jānotiek tiešajām sarunām, kurām jānoved pie Palestīnas valstiskuma izveides. Pēc tam tai ir jākļūst par ANO dalībvalsti, kas automātiski tai dod tiesības uz UNESCO dalībvalsts statusu.

Palestīnas pašpārvalde ir iesniegusi pieteikumu kļūšanai par pilntiesīgu ANO dalībvalsti, un pašlaik notiek šī pieteikuma izskatīšanas process ANO Drošības padomē. Kamēr nav atrisināts jautājums par Palestīnas pašpārvaldes statusa maiņu ANO, nav pietiekama pamata lemt par tās dalību UNESCO vai citās ANO sistēmas specializētajās institūcijās. Latvija ir vienmēr iestājusies pret šo institūciju politizāciju.

Latvija nevēlas, ka šis jautājums varētu kādā mērā ietekmēt vai apdraudēt politisko procesu Ņujorkā un Kvarteta aktivitātes attiecībā uz Tuvo Austrumu miera sarunu turpināšanu.

UNESCO Izpildpadomē ietilpst 58 valstis, to vidū arī Latvija.

Kā ziņots, paziņojumu par Palestīnas neatkarības atzīšanu autonomijas prezidents Mahmuds Abass iesniedza ANO ģenerālsekretāram Banam Kimunam jau iepriekš. Kimuns savukārt to jau prezentējis Drošības padomei.

Iepriekš ASV prezidents Baraks Obama norādījis, ka vienpusēja Palestīnas neatkarības atzīšana nav produktīva un neatrisinās konfliktu ar Izraēlu. Vispirms abām pusēm ir jāatjauno sarunas un jāpanāk izlīgums.

Eiropas Savienības valstīm pagaidām nav vienotas pozīcijas šajā jautājumā - Eiropas Komisija gan atbalsta Vašingtonas pozīciju un uzstāj uz palestīniešu un izraēliešu sarunu turpinājumu.

Savukārt Izraēla pieprasa, lai palestīnieši atzīst Izraēlas neatkarību un pagaidām atsakās no plāniem panākt Palestīnas atzīšanu ANO.

Palestīnai, lai tā iegūtu pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu, vispirms jāgūst deviņu no piecpadsmit ANO Drošības padomes dalībvalstu atbalsts.

Kā ziņots, 1967. gadā tā dēvētā "sešu dienu kara" iznākumā Izraēla ieguva kontroli pār Ēģiptei piederošo Sinajas pussalu, Golānas augstienēm Sīrijā, kā arī palestīniešu teritorijām Gazas joslā un Jordānas upes Rietumkrastā, kā arī Austrumjeruzalemi.

Vēlāk Izraēla atdeva Ēģiptei Sinajas pussalu, taču paturēja kontroli pār pārējām teritorijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!