Pēc viņa aplēsēm, kapitāla aizplūšanas apjoms 2000.gadā var sasniegt 23,6 miljardus ASV dolāru (14,2 miljardus latu), pārsniedzot kapitāla aizplūšanas apjomu 1997.gadā un tikai nedaudz samazinoties, salīdzinot ar 1998.gadu, kad finansu krīzes apstākļos no Krievijas aizplūda 25,6 miljardi ASV dolāru (15,3 miljardi latu).
"Kapitāla aizplūšana pa "melnajiem", pilnībā nelegālajiem kanāliem pieaugusi ievērojami straujāk nekā pa "pelēkajiem", daļēji legālajiem kanāliem. No vienas puses, tas liecina par valūtas kontroles dienestu darba kvalitātes būtisku pieaugumu, no otras puses - par valsts bezspēcības saglabāšanos kopumā," klāstīja ekonomists.
Pēc viņa domām, kapitāla aizplūšanas tempi kļūst straujāki saistībā ar to, ka Krievijā saglabājas politiskā nenoteiktība.
Tomēr Deļagins uzsvēra, ka kapitāla aizplūšanas apjomi lielā mērā saistīti arī ar ekonomiskās konjunktūras uzlabošanos. "Uzņēmumiem ir vairāk naudas, valsts iekšienē vēl arvien nav kur investēt, tāpēc palielinās līdzekļu izvešana," viņš norādīja.