Igaunija par savu brīvību var pateikties Krievijai, tādēļ tai nevajadzētu pieprasīt Krievijas atvainošanos par komunistu pastrādātajiem noziegumiem, uzskata Krievijas vēstnieks Tallinā Aleksejs Gluhovs, kurš drīzumā dosies pensijā.
"Galu galā, Krievija jums deva brīvību, iespēju brīvi attīstīties, kā jūs to gribat, un tas notika jau otro reizi aizvadītajā gadsimtā," intervijā, kas otrdien publicēta laikrakstā "Eesti Paevaleht", sacīja vēstnieks.

Pēc Gluhova domām, Igaunija ieguva savu neatkarību no iepriekšējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina, kurš 1991.gadā parakstīja vienošanos ar Igauniju par savstarpēju neatkarības un suverenitātes atzīšanu. Viņš piebilda, ka Igaunijai būtu jābūt pateicīgai arī par citu Krievijas rīcību, piemēram, par armijas izvešanu no šīs valsts.

"Tas notika bez asinsizliešanas vai incidentiem. Es domāju, ka tam ir lielāka vērtība nekā formālam atvainošanās žestam," uzskata Gluhovs.

Vēstnieks uzsvēra, ka Krievijai nav nolūka liegt Igaunijai neatkarību.

"Ja vien jūs paši neatņemsiet sev brīvību. Lai arī mūsu viedokļi par 1940.gadu ļoti atšķiras, jūs 1940.gadā paši atdevāt savu brīvību," uzskata Gluhovs.

Viņš arī pauda viedokli, ka attiecības starp Igauniju un Krieviju normalizēsies tikai pēc tam, kad būs nomainījusies pašreizējā politiķu paaudze.

"Mūsu attiecībās nepastāv savstarpēja uzticēšanās," sacīja vēstnieks.

"Es domāju, ka, pirmkārt, mums palīdzēs politisko paaudžu maiņa. Politiķiem, kuri ir nākuši pie varas, kritizējot pagātni, ir jāaiziet no arēnas," pauda Gluhovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit