Saskaņā ar noteikumiem Norvēģijas Nobela komiteja izskatīs tikai tos pieteikumus, kas izsūtīti līdz 1.februārim, lai tad izvēlētos miera prēmijas laureātu, kas tradicionāli tiek paziņots oktobrī.
Tā kā mediju plaši aplūkotie notikumi bieži ietekmē nominācijas, šī gada sarakstā varētu iekļūt arī nesenās pret autoritārajiem režīmiem vērstās protesta kustības arābu pasaulē, tostarp Tunisijā un Ēģiptē.
"Tas ir iespējams," atzīmēja vēsturnieks un Nobela prēmiju eksperts Asle Svēns.
"Bet patiesībā nav izcēlies neviens vārds. Ēģiptē opozīcijas kustība šķiet ļoti spontāna. Un visredzamākais opozīcijas līderis Mohameds el Baradei jau saņēma Nobela balvu" 2005.gadā, paskaidroja Svēns.
Viņš arī norādīja, ka protesta kustību vairāk motivējuši sociālekonomiskie, nevis ideoloģiskie faktori, kas arī varētu sarežģīt pārliecinoša kandidāta atrašanu.
Jau aptuveni 50 gadus nominācijas tiek turētas noslēpumā, un novērotāji lielākoties tiek nosodīti par saviem minējumiem un prognozēm par to, kas tad iekļūs šajā sarakstā.
Pretendentus augstajam apbalvojam ir tiesīgi izvirzīt tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, ieskaitot parlamentāriešus un ministrus, universitāšu profesorus, iepriekšējo gadu laureātus un vairāku starptautisku institūtu biedrus.
Sarakstam savus kandidātus tiesīga pievienot arī piecu biedru lielā Nobela komiteja savas gada pirmās sēdes laikā, kas ieplānota 28.februārī.
"Iespējams, ka tad būs jau izvirzījies arī arābu pasaules protestu līderis," norādīja Svēns.
Pagājušajā gadā prestižā Nobela miera prēmija tika piešķirta ķīniešu disidentam Liu Sjaobo, pamatīgi saniknojot Pekinu, un šogad komiteja savu uzmanību varētu pievērst arī Krievijai, piebilda vēsturnieks.
Tomēr viņš norādīja, ka jāskatās, kā attīstīsies situācija pēc 24.janvāra terorakta, kad Maskavas lielākajā lidostā tika nogalināti 35 cilvēki.
"Ja Maskava reaģēs, izvēloties, kā tas gaidāms, stingru līniju Kaukāzu reģionā, kas būtu papildus spiediens uz cilvēktiesību aizstāvjiem, šie aktīvisti varētu kļūt par dabiskiem Nobela [miera prēmijas] kandidātiem," atzīmēja Svēns.
Viņš minēja, ka šī gada nomināciju sarakstā varētu iekļūt arī divi iepriekšējā gada miera prēmijas kandidāti - cilvēktiesību aktīviste Svetlana Gannuškina un afgāņu sieviešu tiesību aizstāve Sima Samara.
"Pagājis ilgs laiks kopš Nobela miera prēmija tika piešķirta sievietei," atzīmēja Svēns, norādot, ka balvas piešķiršana Samarai "paceltu jautājumu par sievietēm musulmaņu pasaulē".
Pēdējo reizi Nobela miera prēmija sievietei tika piešķirta 2004.gadā, to ieguva Kenijas vides aizsardzības aktīviste Vangari Maatai.
Vēl viens no potenciālajiem kandidātiem ir skandalozās tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātājs Asanžs, tomēr eksperti ir skeptiski noskaņoti par viņa izredzēm saņemt šo prestižo balvu.
"Apgalvot, ka viņa rīcība kaut kādā veidā ir veicinājusi "brālīgumu nāciju vidū" (..), nozīmētu krietni pārspīlēt," AFP norādīja ASV žurnālists un speciālists Nobela miera prēmijas jautājumos Skots Londons.
"Daudz patiesāk būtu teikt, ka viņš mazinājis brālīgumu, radot nemiera un aizdomu kultūru starptautiskajās attiecībās, sevišķi valstīs tādos nestabilos reģionos kā Tuvie Austrumi," viņš piebilda.
Eksperti norāda, ka Asanža izredzēm par labu nenāk arī viņa piedzīvojumi Zviedrijā, kur viņam izvirzītas apsūdzības dzimumnoziegumos.