Foto: AFP/Scanpix

Spānijas Augstākās tiesas spriedums, par pilnvaru pārsniegšanu ceturtdien notiesājot starptautisku atzinību guvušo cilvēktiesību tiesnesi Baltasaru Garsonu, no jauna atgādinājis par dziļajām plaisām Spānijas labējās un kreisās nometnes starpā.

Konservatīvie laikraksti, kas jau iepriekš bija nosodījuši Garsonu, pauda gandarījumu par tiesas spriedumu, ar kuru viņam 11 gadus liegts strādāt tiesu struktūrās, faktiski izbeidzot viņa tiesneša karjeru.
Savukārt citi mediji pauda sašutumu par tiesas lēmumu.

61% valsts iedzīvotāju uzskata, ka Garsons kļuvis par vajāšanu upuri, liecina aptauja, ko pēc centriski kreisā laikraksta "El Pais" pasūtījuma veicis pētījumu centrs "Metroscopia".

Tikai 36% uzskata, ka pierādījumi, lai notiesātu 56 gadus veco tiesnesi, ir bijuši pietiekami.

"Garsons neitralizēts", pasludina virsraksts "El Pais" redakcijas komentāram, kurā uzsvērts, ka tiesnesis "devis lielu ieguldījumu sabiedrībai, apkarojot terorismu, narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību ".

Komentārā atgādināta Garsona "izcilā loma, piemērojot universālo taisnīgumu, lai aizsargātu diktatūru pārkāptās cilvēktiesības".

"Augstākais kauns," proklamē kreisais laikraksts "Publico".

Savukārt labējās ievirzes laikrakstā "El Mundo" norādīts, ka Garsons uzvedies "kā Pinočeta režīma tiesnesis".

Augstākā tiesa salīdzinājusi Garsona rīcību, liekot veikt sarunu noklausīšanos ar "praksi, kāda mūsdienās ir sastopama vien totalitārajos režīmos", norāda laikraksts.

Spriedums Garsonam būs atgādinājums, ka "patiesība nav atklājama par jebkuru cenu", norāda "El Mundo".

Konservatīvais laikraksts "ABC" ieņem līdzīgu nostāju, paužot, ka "Garsons diskvalificēts uz 11 gadiem savu totalitāro metožu dēļ".

Savukārt Barselonas laikrakstam "La Vanguardia" izdevies sazināties ar pašu Garsonu, kurš avīzei apliecinājis: "Viņi mani ir izmetuši, es neesmu tienesis, un es nezinu, ko es darīšu. Man ir jāpadomā."

Spānijas Augstākā tiesa ceturtdien par pretlikumīgu sarunu noklausīšanos notiesāja prominento tiesnesi Baltasaru Garsonu, ar to faktiski izbeidzot tiesneša karjeru vīram, kurš guvis pasaules atzinību kā cīnītājs par cilvēktiesībām.

"Mēs nospriežam, ka apsūdzētais Baltasars Garsons kā cilvēks, kurš pastrādājis amata pilnvaru pārkāpšanas noziegumu, 11 gadus nevarēs ieņemt tiesneša vai miertiesneša amatus," teikts spriedumā.

Tiesnesis tika atzīts par vainīgu, ka licis nelegāli ierakstīt sarunas starp aizdomās turamajiem kādā korupcijas lietā un viņu advokātiem.

"Es kategoriski noraidu šo spriedumu," paziņojumā apliecināja Garsons. "Manas tiesības tikušas sistemātiski pārkāptas. Es izmantošu atbilstošus juridiskos kanālus, lai cīnītos pret šo spriedumu."

Garsona advokāts Fransisko Baena sacīja, ka viņa klients varētu vērsties Spānijas konstitucionālajā tiesā, bet, tur nepanākot labvēlīgu spriedumu, arī Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Garsons gaida arī spriedumu lietā, kas ir uzsākta saistībā ar viņa centieniem pretēji amnestijas nosacījumiem veikt Franko diktatūras laiku noziegumus. Viņa aizstāvji apgalvo, ka abas šīs lietas ir politiski motivētas.

Garsons savulaik deva rīkojumu uzsākt izmeklēšanu to 114 000 personu lietās, kas pazudušas bez vēsts Spānijas pilsoņkarā, kas ilga no 1936. līdz 1939.gadam, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras laikā.

Viņš apsūdzēts par pilnvaru pārsniegšanu, jo šis rīkojums ir pretrunā ar 1977.gada vienošanos par nacionālo izlīgumu un amnestiju, kura divus gadus pēc Franko nāves deva Spānijai iespēju nodrošināt miermīlīgu pāreju uz demokrātisku valsts pārvaldi.

Savukārt Garsons apgalvo, ka amnestija, par kuru savulaik vienojās visas lielākās partijas, neattiecoties uz noziegumiem pret cilvēci.

Garsons pasaules ievērību izpelnījās 1998.gadā, pieprasot Lielbritānijai izdot bijušo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu, kurš tika apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos.

Garsons vērsies arī pret Argentīnas militārās huntas amatpersonām, apsūdzējis islāmistu teroristiskās organizācijas "Al Qaeda" kādreizējo līderi Osamu bin Ladenu, kā arī ievadījis izmeklēšanu par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti ASV izveidotajā Gvantanamo cietumā, kur tiek turēti ārvalstīs sagūstītie teroristi.

No darba Spānijas Nacionālajā tiesā, kas ir valsts augstākā krimināltiesu instance, Garsons tika atstādināts jau 2010.gada maijā, un šobrīd viņš strādā par konsultantu Hāgas Starptautiskajā Krimināltiesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!