Pēta seksu bezsvara stāvoklī

Žurnālā aprakstīts arī pikantais gadījums ar plānu uzņemt dokumentālu seksa filmu kosmiskajā stacijā "Mir", stāstīts par divu krievu kosmonautu laulības pārkāpumiem, kā arī par pornogrāfiskajām videofilmām, ko kosmonauti skatījušies lidojumu laikā.

Lai sagatavotu rakstu "Izolācijas psiholoģiskās un sociālās sekas uz Zemes un kosmosā", Pēters Pesavento intervējis zinātniekus, psihologus, astronautus un kosmonautus.

Lai gan "Quest" redaktors, profesors Stīvens Džonsons atzīst, ka akadēmiskā izdevumā raksts par kosmisko seksu varētu šķist nedaudz piedauzīgs, tomēr viņš norādīja, ka ar šo rakstu vēsturiskā un cilvēciskā perspektīvā tiek skartas kosmisko lidojumu sociālās un psiholoģiskās problēmas.

Savā pētījumā Pesavento uzsver it kā pašsaprotamu faktu: "ja cilvēki ir seksuālas būtnes uz zemes, tad viņi būs seksuālas būtnes arī kosmosā." Taču tieši šis jautājums, vismaz publiski, līdz šim ticis noklusēts.

Pēc Pesavento domām, NASA vadība uzskata, ka sekss ir kāda daudz svarīgāka jautājuma neliela sastāvdaļa - atrodoties orbītā astronautiem ir liegta fiziska saskarsme ar mīļotajiem cilvēkiem. Tāpēc ir ļoti maz informācijas par NASA astronautu dzimumdzīvi kosmisko lidojumu laikā.

Grāmatā "Living in Space" ("Dzīve kosmosā") NASA konsultants Dž.Harijs Stains aprakstīja kādu bezsvara treniņiekārtu, kura gan oficiāli, gan neoficiāli tika izmantota eksperimentiem, kuros tika pārbaudīts, vai ir iespējams mīlēties bez zemes pievilkšanas spēka.

Stains raksta, ka tas bijis "iespējams, taču grūti". Stains arī paskaidroja, ka bezsvara stāvoklī ar seksu nodarboties esot vieglāk, ka kāds izpalīdzīgs trešais astronauts pietur vienu no partneriem. Franču astronoms Pjērs Kolērs savā 1996.gadā iznākušajā grāmatā "The Final Mission" ("Pēdējais lidojums") apgalvo, ka astronauti, kas 1996.gadā lidoja ar atkārtoti izmantojamo kosmosa kuģi, NASA vadībā veikuši seksuālus eksperimentus.

NASA kategoriski noliedz, ka būtu veikti Kolēra detalizēti aprakstītie eksperimenti ar elastīgajām saitēm piepūšamām caurulēm. Vēlāk izrādījās ka šo baumu pamatā bijusi kāda Internetā plaši izplatīta parodija par kosmiskajiem lidojumiem.

Pesavento norāda, ka krieviem ir atklātāka attieksme pret seksu kosmosā. Biomedicīnisko problēmu institūts, vairākus gadu desmitus pētot kosmiskās medicīnas un bioloģijas jautājumus, veicis arī ar seksu saistītus eksperimentus.

Raksts žurnālā "Quest" iepazīstina arī ar amerikāņu astronauta Alana Bīna komentāru, ka greizsirdības novēršanai noderīgāka ir komanda, kurā ir tikai vīrieši, turpretī jauktā apkalpē greizsirdība var kļūt par problēmu, ja ne visi ir gatavi "piedalīties".

"Ja kāds to dara, arī citiem gribas. Hei, tam puisim ir labi, un tas man nedod miera," sacīja Bīns.

Pesavento rakstā skartas arī skandalozās baumas par to, kā 1995.gadā krievu kosmonauti Valērijs Poļakovs un Jeļena Kondakova pirmie izmēģinājuši seksu bezsvara stāvoklī, un, tā kā katram no viņiem uz Zemes bija palicis laulātais draugs, tad šis sakars arī kļuvis par pirmo laulības pārkāpšanas gadījumu kosmosā. Taču Poļakovs vēlāk kategoriski apgalvoja, ka ar Kondakovu viņam bijušas tikai strikti koleģiālas attiecības.

Tomēr, atsaucoties uz Poļakova teikto, "Quest" raksta, ka kosmosā nav ieteicama arī piepūšamo seksa partnera aizstājēju lietošana, jo tādējādi kosmonauti var iegūt tā dēvēto "leļļu sindromu", kad erotiskās rotaļlietas kļūst mīļākas par īstu seksa partneri. Šāda bēdīga pieredze jau iegūta ilgstošos ceļojumos uz Antarktīdu un jūras braucienos.