Miega problēmas, kuras radušās astronautiem, kuri piedalījās imitētā misijā uz pagaidām neizpētīto Marsu, varētu apdraudēt nākotnes misiju uz sarkano planētu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Daži no pirmajiem rezultātiem par simulācijas misiju "Mars500" liecina, ka apkalpes locekļi cietuši no vieglas depresijas, izolācijas un miega problēmām, kuru misijas pētnieki nosaukuši par nozīmīgāko.
Pētījumā arī secināts, ka ne visi mūsdienu astronauti ir gatavi starpplanētu ceļojumiem. BBC atgādina, ka "Mars500" uzdevums bija noskaidrot, kā astronauti tiktu galā reālajā misijā, laikus atklājot iespējamos sarežģījumus un tos novēršot.
Profesori, kuri studējuši astronautu miegu simulācijas misijas laikā, secinājuši, ka nākotnes misijas dalībniekus pirms tās vajadzētu nopietnāk pārbaudīt tieši miega jautājumā, lai secinātu, kā viņi tiek galā bez ierastā diennakts režīma. "Pastāv milzu atšķirības starp katru indivīdu un, gatavojoties reālai misijai, ir rūpīgi jāatlasa komanda, cilvēki, kuriem miegs neierastos apstākļos nebūtu problēma, kuras sekas ir veselības traucējumi," BBC sacījis Pensilvānijas Universitātes zinātnieks Matiass Basners.
Pašlaik ilgākais laiks, ko astronauti pavada kosmosā, Starptautiskajā kosmosa stacijā, ir seši mēneši. Tāpēc 17 mēnešus ilgušā projekta "Mars500" mērķis bija noskaidrot, kādas fiziskas un psiholoģiskas sekas tik ilga uzturēšanās kosmosā var atstāt uz cilvēkiem. Tāpat pētnieki vēlējās pārbaudīt cilvēku reakcija un izturību, veicot garo ceļu līdz Marsam un atpakaļ.
Astronauti neatradās bezsvara stāvoklī, bet pavadīja šīs 520 dienas šauros apstākļos, kas ierobežoja kustības. Ilgu laiku viņiem bija ierobežota komunikācija un saziņa ar pasauli. Kosmosa kuģim, kurš speciāli radīts simulācijas eksperimentam, nebija logu.
Misijas laikā ar tās dalībniekiem veikti apmēram 100 dažādi eksperimenti, no kuriem tieši miega pārbaude ir devusi pirmos rezultātus, atklājot dažādo reakciju uz neierastajiem apstākļiem un izjaukto ikdienas diennakts režīmu.
Atklāts, ka vienam no misijas dalībniekiem dabīgais diennakts režīms izjaukts pilnībā. 24 stundu dienas vietā viņš pārgāja uz 25 stundu ciklu, tāpēc pēc 12 dienām viņš dzīvoja pilnīgi atšķirīgā ritmā no pārējiem komandas dalībniekiem, secinājuši misijas dalībnieku pētītāji. "Jūs varat iedomāties, kas notiktu, ja šādas izmaiņas astronauts piedzīvotu reālās misijas laikā," sacījis Basners. Šādu izmaiņu dēļ šis komandas loceklis daļēji tika izolēts no pārējiem biedriem. "20% laika viņš bija vienīgais no apkalpes, kurš bija nomodā, vai vienīgais, kurš gulēja, tā radot problēmas pārējiem," sacījuši zinātnieki.
Lielākā daļa apkalpes locekļu sāka gulēt vairāk un kļuva mazāk aktīvi, taču viens no dalībniekiem darīja pretējo. Viņš gulēja arvien mazāk un mazāk, līdz piedzīvoja pilnīgu depresīvu bezmiegu.
Divi no apkalpes dalībniekiem ar izolāciju tika galā veiksmīgi, savukārt viens saskāries ar vieglu depresiju.
Problēmas astronautiem sākušās starp misijas otro un ceturto mēnesi. Tāpēc zinātnieki norāda, ka astronautu piemērotību misijai uz Marsa var pārbaudīt daudz īsākā laikā, nekā tas bija misijas "Mars500" dalībniekiem.
Kā vēl vienu problēmu pētnieki minējuši gaismu, kas bijusi pārāk blāva, lai radītu pietiekamu līdzību ar dienasgaismu. Savukārt tas uz projekta kuģa radījis problēmas nošķirt dienas laiku no nakts laika. "Apgaismojumam misijas laikā jābūt tādam, lai apkalpe spētu atšķirt dienu no nakts," uzsvēruši zinātnieki, kuri pētīja misiju.
Miega problēmas var būt vienas no galvenajiem šķēršļiem reālās misijas laikā, apdraudot astronautu drošību, atzinis kosmonautu medicīnas eksperts, doktors Kevins Fongs.
Īstu misiju uz Marsu Krievijas un Eiropas Kosmosa aģentūras plāno īstenot ap 2040.gadu. Savukārt misija "Mars500" beidzās 2011.gada 4. Novembrī. BBC atgādina, ka simulācijas misijā piedalījās seši brīvprātīgie astronauti, trīs Krievijas, divi Eiropas un viens Ķīnas astronauts.
