Foto: AP/Scanpix
Apmēram pirms desmit gadiem astronomi daudzus pārsteidza, paziņojot, ka mazais Plutons ir saucams nevis par planētu, bet gan pundurplanētu. Tagad pēc jaunas vārda "planēta" definīcijas pieņemšanas zinātnieki atkal spriež, vai Plutonam atdot tā planētas statusu, vēsta "Popular Science".

Plutonu par planētu vēlas atzīt zinātnieki, kas piedalījušies NASA misijā "Jaunie Horizonti". Tajā iesaistītie pētnieki 2015. gadā īpaši pētīja Plutonu un tagad piedāvā jaunu definīciju terminam "planēta".

Zinātnieku grupu vada ilggadējais Plutona "aizstāvis" Alans Sterns. Kopš Plutons ticis pazemināts par pundurplanētu, Sterns un domubiedri pret šo lēmumu iebilda, pretī saņemot asu kritiku par centieniem atgriezties pie vienkāršota Saules sistēmas uztveres modeļa.

Jaunā definīcija, ko zinātnieks ar kolēģiem cer piedāvāt astronomijas konferencē, par planētu atzītu ne tikai Plutonu, bet arī citus debess ķermeņus mūsu Saules sistēmā. Medijs norāda, ka pēc viņu piedāvātās vārda "planēta" pieņemšanas Saules sistēmā būtu ne astoņas, bet veselas 110 planētas.

Vienkāršojot sarežģīto definīciju, pētnieku grupas dalībnieki ierosina, ka par planētu saucami visi apaļi objekti kosmosā, kuri ir mazāki par zvaigznēm. Šāds termins ir pārāk plašs, un nozīmētu, ka visām pašreiz atzītajām planētām apkārt riņķo vairākas maziņas planētas. Par planētām tiktu uzskatīti gan mūsu Mēness, gan citu planētu pavadoņi.

Definīcijas autori debess ķermeņa masu neņem vērā. Viņuprāt, nozīmīgāka ir tā sfēriskā forma un uz planētas valdošā gravitācija.

Šie zinātnieki iebilst pret Starptautiskās Astronomijas savienības 2006. gadā pieņemto definīciju, kas nosaka, ka planēta ir debess ķermenis, kas ir pietiekami smags, lai veidotu apaļu formu un atbrīvotu savu orbītu no citiem objektiem. "Jauno Horizontu" misijā iesaistītie tam nepiekrīt – definīcija pieprasa, lai planētas ar plašām orbītām būtu lielas, un, ja Zemes orbīta būtu tikpat plaša, cik Plutonam, tā arī nespētu to atbrīvot.

"Jauno Horizontu" zinātnieki uzskata, ka planētu par planētu padara nevis tās izmērs vai orbīta, bet fizikālās īpašības. Pēc viņu domām, cilvēce pēta planētas uz to atrodamo ledus vulkānu, metāna ezeru un nepastāvīgu magnētisko lauku dēļ, nevis tāpēc, ka tās spēj brīvi riņķot apkārt Saulei.

Tomēr daudzi joprojām uzskata, ka nozīmīga ir planētas masa, un astoņas Saules sistēmas planētas ir ievērojami lielākas par citiem apkārt esošiem debess ķermeņiem, izņemot pašu Sauli. Plutonam ir sava atmosfēra un īpatnēja ģeoloģiskā virsma ar kalnu sistēmām un ledājiem, taču to pašu var teikt par dažām komētām, atgādina "Popular Science".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!