Polijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ar pārliecinošu vairākumu uzvarējusi līdz šim parlamenta opozīcijā esošā konservatīvā un eiroskeptiskā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kuras priekšvēlēšanu retorika bija vērsta pret bēgļiem un pilna ar solījumiem par labklājību, liecina daļēji provizoriskie rezultāti, kurus publiskojuši vietējie televīzijas kanāli.

Tādējādi tiek izbeigta astoņus gadus ilgusī centrisko spēku valdīšana, tomēr tas rada riskus, ka veidosies saasinājums Polijas attiecībās gan ar Eiropas Savienību, gan Krieviju.

Ekspremjera Jaroslava Kačiņska vadītās eiroskeptiskās partijas "Likums un taisnīgums" uzvara nozīmē, ka pirmo reizi kopš komunistu režīma krišanas 1989.gadā no Polijas parlamenta ir izstumtas kreisi noskaņotas partijas.

"Šī ir pirmā reize Polijas demokrātijas vēsturē, kad viena partija ir ieguvusi [pārliecinošu] vairākumu" parlamenta apakšpalātā Seimā, savā uzvarētāja uzrunā teica Kačiņskis pec tam, kad pašreizējā premjere Eva Kopača atzina savas vadītās liberālās partijas "Pilsoniskā platforma" sakāvi vēlēšanās.

Kačiņskis arī pieminēja savu dvīņubrāli Lehu, kurš bija Polijas prezidents, kad 2010.gadā gāja bojā lidmašīnas katastrofā Krievijas rietumos esošajā Smoļenskas apgabalā. "Bez viņa mēs šodien šeit nebūtu. Viņa gars ir spēcīgāks par viņa miesu. Mums ir jātur viņa piemiņa dzīva," uzsvēra politiķis.

PiS līderis nekandidēja uz premjera amatu, bet gaidāms, ka viņš diktēs jaunās Polijas valdības darbu. PiS premjerministra amata kandidāte ir parlamenta apakšpalātas Seima deputāte Beāta Šidlo.

Analītiķi pieļauj, ka PiS veidota valdība varētu atcelt Kopačas lēmumu pieņemt bēgļus saskaņā ar Eiropas Savienības kvotu plānu. Kačiņskis ir apgalvojis, ka bēgļi "Grieķijas salās ievazā holēru, dizentēriju Vīnē, dažāda veida parazītus". Kritiķi tādus komentārus raksturoja kā atgādinājumu par nacistu varu.

Kačiņskis uzstāja, ka Polijai ir jāsniedz finansiāls atbalsts Eiropas Savienības centieniem risināt migrantu krīzi, bet bēgļi valstij nav jāuzņem. Aptaujas liecina, ka tādam viedoklim piekrīt gandrīz 60% Polijas iedzīvotāju.

Kopača saviem atbalstītājiem Varšavā sacīja, ka "Polija, kādu mēs atstājam vēlēšanu uzvarētājiem" ir ekonomiska un sociāla progresa valsts.

Vietējie televīzijas kanāli vēstīja, ka PiS, visticamāk, iegūs 238 no 460 deputātu mandātiem parlamenta apakšpalātā. "Pilsoniskā platforma" saņems 135 mandātus, bet pārējos iegūs mazākas partijas, tostarp pankmūziķa Pāvela Kukiza vadītā kustība "Kukizs'15" ("Kukiz'15"). Analītiķi prognozē, ka šis politiskais spēks varētu būt partijas "Likums un taisnīgums" partneris valdošajā koalīcijā.

Nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 51,6% balsstiesīgo Polijas iedzīvotāju, kas ir rekordaugsta aktivitāte.

Parlamenta apakšpalātā Seimā ir 460, bet augšpalātā Senātā - 100 deputātu. Seimu ievēlē pēc partiju sarakstiem, bet Senātu - pēc mažoritārās sistēmas.

Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!