Valdības preses pārstāvis Rafals Boheneks uz EK pārmetumiem atbildēja, ka "Polijai vairs nav nekādu problēmu ar konstitucionālo tiesu" un tā "neredz iemeslu Eiropas Komisijas iesaistei".
Pēc nākšanas pie varas pērn Polijas konservatīvā valdība ir mainījusi tribunāla darbību, tostarp lietu izskatīšanas secību un tribunāla priekšsēdētāja izraudzīšanas kārtību. Valdība arī izvirzījusi pati savus tiesnešus, nevis tos, kuru bija apstiprinājis iepriekšējais parlamenta sasaukums.
Kritiķi uzskata, ka šīs reformas apdraud tiesu neatkarību, norādot uz citiem valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) mēģinājumiem konsolidēt varu.
Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētāja amatam izraudzīja PiS atbalstīto tiesnesi Jūliju Pšilebsku, kas amatā nomaina Andžeju Žeplinski, kura amata termiņš ir beidzies.
Polijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka pēc Pšilebskas izvirzīšanas "mēs uzskatām, ka politiskais strīds ap tiesu ir beidzies".
Ministrija arī piebilda, ka šādos apstākļos "vēl jo nepamatotāk ir tas, ka Komisija joprojām pieturas pie viedokļa, ka likuma varai Polijā ir sistēmiski draudi".
EK viceprezidents Franss Tmmermanss trešdien brīdināja, ka Eiropas Savienība (ES) "neatteiksies no šī jautājuma", kamēr Polijas valdība nenovērsīs tiesu neatkarības apdraudējumu un citas problēmas, kas attiecas uz fundamentālajām politiskajām tiesībām.
Tmmermanss pavēstīja, ka Polijas valdībai divu mēnešu laikā jāreaģē uz jaunajām rekomendācijām, brīdinot, ka Brisele joprojām varētu ķerties pie sankcijām, ja Varšava noteiktajā termiņā neatrisinās konstatētās problēmas.
EK jau bija devusi Polijai trīs mēnešus, lai atceltu izmaiņas tribunāla darbībā.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai Polijas jaunie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām.