Bijušais komunistiskā režīma Drošības dienesta (SB) priekšnieks Vladislavs C. un bijusī Iekšlietu ministrijas augsta ranga amatpersona Jozefs S. tika apsūdzēti par antikomunistiskās kustības aktīvistu vajāšanām.
Laikā, kad valstī tika ieviests karastāvoklis ar mērķi apslāpēt antikomunistisko kustību, abas marionešu režīma amatpersonas organizējušas vairāk nekā 300 neatkarīgās arodapvienības "Solidaritāte" biedru un citu pretestības kustības aktīvistu iesaukšanu armijā uz trim mēnešiem. Iesauktie ziemas laikā izvietoti armijas nometnē pie Helmo Polijas ziemeļos, kur viņiem, neapgādātiem ar ziemas formām, bijis jāmitinās teltīs un jāveic bezjēdzīgi darbi, piemēram, jārok grāvji.
Polijas Nacionālās piemiņas institūts (IPN), kura pilnvarās ir izmeklēt komunistiskā un nacistiskā režīma noziegumus, norāda, ka iesaukto stāvoklis bijis ptr sliktāks nekā to pretestības kustības dalībnieku stāvoklis, kurus komunistiskais režīms karastāvokļa laikā bija internējis.
Tiesa atzina, ka abi apsūdzētie pārkāpuši cilvēka pamattiesības veidot arodbiedrības vai tajās iestāties un streikot. Tiesa arī atzina, ka tolaik iesauktie aktīvisti tikuši pakļauti masveida vajāšanām savu politisko uzskatu dēļ.
IPN, kas apsūdzētajiem pieprasīja tikai nosacītus sodus, norādījis, ka šis spriedums ir ļoti svarīgs precedents, jo visas līdzšinējās līdzīgās lietas tikušas izbeigtas.
Abu atvaļināto ģenerāļu advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.
Karastāvokli, kas stājās spēkā 1981. gada 13. decembrī plkst. 0.00, ieviesa toreizējais komunistiskā režīma vadītājs ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis.
Operācijā, kuras mērķis bija satriekt "Solidaritāti" un citas antikomunistiskās organizācijas, piedalījās 8000 karavīru, 30 000 policistu un Motorizētās pilsoņu milicijas rezerves (ZOMO) kaujinieku, kuru rīcībā bija 1750 tanki un 1900 bruņutransportieri.
Lai gan kopējais upuru skaits skaidri nav zināms, tiek lēsts, ka no komunistiskā marionešu režīma slepenpolicijas rokas, ielu sadursmēs un vēlākajās represijās gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēku.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm kopumā represijas skāra piecus līdz desmit tūkstošus cilvēku.
Tostarp saskaņā ar vēsturnieku aplēsēm laikā no 1982. gada 5. novembra līdz 1983. gada 3. februārim visā Polijas teritorijā uz obligāto trīs mēnešu militāro apmācību tika iesaukti līdz pat 1450 antikomunistiskās kustības aktīvistu.
Karastāvoklis tika ieviests 16 mēnešus pēc "Solidaritātes" dibināšanas, un tobrīd tās rindās jau bija gandrīz desmit miljoni cilvēku.
Jaruzeļskis vēlāk apgalvoja, ka karastāvoklis ticis ieviests, lai izvairītos no neizbēgamās padomju invāzijas, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka tas bija tikai mēģinājums izvairīties no atbildības.
Kā liecina atklātībā nonākušie dokumenti, gadu iepriekš, 1980. gada decembrī, kā arī 1981. gada martā patiesi pastāvējuši PSRS militārā iebrukuma draudi, taču 1981. gada decembrī tiešu draudu nav bijis.
1982. gada 31. decembrī karastāvokļa darbība tika apturēta, bet 1983. gada 22. jūnijā - tas tika atcelts, taču daļa represīvo likumu, ka tika ieviesti karastāvokļa laikā palika spēkā.
