Foto: Reuters/Scanpix

Polija piedāvās civiliedzīvotājiem militāro apmācību, ceturtdien paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks.

"Visi pilsoņi, kuriem interesē piedalīšanās militārajās mācībās, varēs pierakstīties tām, sākot no 1.marta," paziņoja ministrs.

Semoņaks arī atklāja, ka 2016.gadā militārajās mācībās tiks iesaistīti aptuveni 38 000 rezervistu. Šogad manevros piedalīsies tikai 12 000.

Polija 2008.gadā atteicās no obligātā militārā dienesta.

Ministrija arī iecerējusi iesaistīt paramilitāros grupējumus aizsardzības stratēģijā un jau 20.martā nāks klajā ar sīkāku informāciju šajā sakarā.

Polija sākusi savu bruņoto spēku modernizēšanas procesu, kas kopš Ukrainas konflikta sākuma paātrināts.

Varšava turpmākajos desmit gados iecerējusi ieguldīt armijas modernizācijā 140 miljardus zlotu (33 miljardus eiro).

"Izredzes panākt miermīlīgu risinājumu Ukrainas krīzei kļūst arvien vājākas. Krievijas acīmredzamais mērķis ir nobloķēt Ukrainas ceļu uz Eiropu," norādīja Semoņaks.

"Es domāju, ka mums priekšā ir daži ļoti grūti mēneši un gadi," viņš piebilda, norādot, ka Krievijas atklātā militāro līdzekļu izmantošana rada ilgtermiņu draudus Eiropai.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Krievija joprojām noliedz, ka tā atbalstītu kaujiniekus Austrumukrainā, un apgalvo, ka Rietumu sankciju mērķis ir graut prezidenta Vladimira Putina varu un vājināt Krieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!