Krievija ir saskārusies ne vien ar dziļu ekonomisko krīzi, bet arī ar ideoloģijas un identitātes krīzi. Mēģinājumi izprast un atrast savu vietu pasaulē, kurā nedarbojas Jaltas-Potsdamas vienošanās principi, ir mokoši un rada ciešanas pašai Krievijai, tās kaimiņiem un visai pasaulei, intervijā poļu izdevumam "Nowa Europa Wschodnia" stāsta Maskavas radiostacijas "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs.
Tuvāko trīs-piecu gadu laikā šī Krievijas identitātes krīze tikai padziļināsies, prognozē pieredzējušais žurnālists un vēsturnieks.
Krimas un Ukrainas notikumi ir pazīmes Krievijas identitātes meklējumu procesam, mēģinājumiem rast atbildes uz jautājumu, par ko modernajā pasaulē ir kļuvusi Krievija, kāda ir tās vieta kā PSRS un Krievijas impērijas mantiniecei, skaidro Venediktovs.
Kremļa saimnieks Putins ir pārliecināts, ka pasauli daudz drošāku darītu tāda pasaules kārtība, kas balstīta Jaltas un Potsdamas vienošanās principos, kad lielvaras dalīja atbildības sfēras, stāsta Venediktovs. Pamatojoties uz šo loģiku, Putins tiecas atjaunot līdzsvaru, norāda redaktors.
Ja kādam arī būtu jāuzmanās, tad tās ir Baltijas valstis
Uz intervētāja Lukaša Venerska (Varšavas analītiskā centra "Sabiedrisko problēmu centrs" darbinieks) piebildi, ka no poļu skatu punkta nekāda atgriešanās pie balansa nav iespējama, jo vairāk nekā 70 % poļu Kremļa politikas dēļ uzskata Krieviju par reālu draudu militārā ziņā un atbalsta lielāku NATO klātbūtni valstī, Venediktovs atbild, ka viņaprāt, ja kādam no Krievijas ir jābaidās, tad tās ir Baltijas valstis, nevis Polija.
Kremļa skatījumā Polija tagad ir Ziemeļatlantijas alianses placdarms, ko tā izmanto agresīvām darbībā pret Krieviju, skaidro Venediktovs. Polijā attīsta NATO infrastruktūru, būvē pretraķešu sistēmu, tur būs vairāk NATO karavīru, viņš pamato.
Jūs esat gatavi mirt par Gdaņsku? Tā, šķiet, runāja 1939. gadā?
"Es tomēr uzskatu, ka poļi var nebaidīties no krievu tankiem. Ja kādam arī būtu jāuzmanās, tad tās ir Baltijas valstis. Es saprotu, ka Putina pamatideja ir "krievu pasaules" aizsardzība, bet Polijā tās nav. Tā ir Ukrainā, ir Gruzijā, bet ne Polijā. Tūlītējas sadursmes starp Poliju un Krieviju nebūs," uzskata radiostacijas galvenais redaktors.
Atbildot uz Venerska piebildi, ka Lietuva, Latvija un Igaunija tomēr ir NATO locekles, Venediktovs ir kodolīgs: "Jūs esat gatavi mirt par Gdaņsku? Tā, šķiet, runāja 1939. gadā?" Ar to norādot uz franču pretkara politisko lozungu pret valsts iejaukšanos un Polijas atbalstīšanu nacistiskās Vācijas draudu priekšā.
Atmosfēra valstī ir piesūcināta ar indi: nacionālisma, imperiālisma, tolerances trūkuma indi. Šī inde saindē mūs – Krievijas sabiedrību
Runājot par radiostacijas "Eho Moskvi" misiju, Venediktovs skaidro, ka vēl līdz 2015. gadam tādas nav bijis.
"Mēs informējām, izklaidējām un apgaismojām. Pēc tam mēs mainījām pieeju. Mums ir misija, kuru ar savu politiku palīdzēja mums formulēt prezidents Putins. Atmosfēra valstī ir piesūcināta ar indi: nacionālisma, imperiālisma, tolerances trūkuma indi. Šī inde saindē mūs – Krievijas sabiedrību. "Eho Moskvi" grib ar savas darbības palīdzību apturēt šo procesu, mēs gribam iegūt laiku, gaidot, kad sāks pūst pārmaiņu vējš. Bet mēs paši neesam vējš, tikai inhibitors," stāsta žurnālists.
Atklājās, ka tie nav kara atbalstītāji, bet tie, kuriem ir smagi klausīties par to, ka viņu valsts realizē netaisnīgu karu
Sākoties karam Ukrainā, "Eho Moskvi" zaudēja 15 % savas auditorijas, atklāj galvenais redaktors. "Mēs tad veicām pētījumu, lai uzzinātu, kāpēc tas notika un kas ir šie cilvēki, kas pārstāja mūs klausīties. Atklājās, ka tie nav kara atbalstītāji, bet tie, kuriem ir smagi klausīties par to, ka viņu valsts realizē netaisnīgu karu: cilvēki, kuriem ir nepatīkami dzirdēt, kā mēs kritizējam viņu pašu valdību. Šie 15 % vienkārši pārgāja uz valsts stacijām. Bet mēs pakāpeniski atgūstam savu auditoriju," skaidro kungs.
Venerskis tad atgādina, ka Venediktovs kādā intervijā Putinu nosaucis par "100 % autoritārismu, kas dreifē totalitārisma virzienā" un norāda, ka ne visi Krievijā var atļauties tādus publiskus paziņojumus, pēc tam saglabāt amatu un vēl piedevām tikties ar pašu Putinu.
"Neskatoties ne uz ko, Putins ir mans prezidents, kaut es pats par viņu nebalsoju. Viņš ir manas valsts prezidents un es vienmēr cenšos ieklausīties tajā, ko viņš saka," atbild Venediktovs.
Mūsu radiostacija Putinam ir interesanta, jo mēs uzdodam jautājumus, bet nedodam gatavas atbildes
"Pēc izglītības esmu vēsturnieks un cenšos izprast viņa motīvus: es redzu, ko viņš dara, bet gribu izprast, kāpēc. Mūsu radiostacija Putinam ir interesanta, jo mēs uzdodam jautājumus, bet nedodam gatavas atbildes un vienlaicīgi nenodarbojamies ar politiku, nekliedzam "ejiet demonstrācijās". Mēs vienkārši gribam saviem klausītājiem parādīt, ka eksistē vairāki varianti, un Putins, pēc visa spriežot, to saprot," turpina Venediktovs.
Galvenais redaktors skaidro, ka ir profesionālis un nedarbojos nevienā partijā, un neizrāda tiešu atbalstu nevienam prezidenta amata kandidātam. To nedarot arī viņa žurnālisti.
""Eho" ne ar vienu nekaro. Mēs dodam klausītājiem iespēju uzzināt visu viedokļus: Putina, Navaļnija, Žirinovska..." stāsta Venediktovs.
Aleksejs Venediktovs ir radiostacijas "Eho Moskvi" līdzīpašnieks un galvenais redaktors, kā arī raidījumu vadītājs. "Eho Moskvi" ir viens no retajiem Krievijas medijiem, kas atļaujas kritizēt Kremļa politiku.
Pilnu interviju ar Venediktovu krievu valodā var lasīt šeit.
