Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien parakstījis divus pretrunīgi vērtētos tiesu sistēmas reformu likumus, kuri, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK) un opozīcija, apdraud likuma varu un varu dalīšanas principus.
Par spīti EK trešdienas lēmumam iedarbināt Eiropas Savienības (ES) līguma 7. pantu, kas teorētiski var novest pie Varšavas balsstiesību apturēšanas ES Ministru padomē, Duda paziņoja, ka "izlēmis parakstīt" abus parlamenta apstiprinātos likumus par Augstākās tiesas un par Nacionālās tiesnešu padomes reformēšanu.
EK trešdien iedarbināja ES līguma 7. pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā. ES līguma 7. pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES Ministru padomē.
"Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7. pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju," žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans. Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību. Timmermans deva Varšavai trīs mēnešus laika, lai izlabotu situāciju, paziņojot, ka Brisele var atsaukt procedūru, ja Polija veiks pārmaiņas.
Polijas jaunais premjerministrs Mateušs Moraveckis tikmēr tviterī paziņoja, ka "Polija likuma varai ir tikpat uzticīga, kā pārējā ES". Viņš norādīja, ka "pašreizējā tiesu sistēmas reforma ir ļoti vajadzīga". "Dialogam starp Komisiju un Varšavu jābūt atvērtam un godīgam. Es uzskatu, ka var saskaņot Polijas suverenitāti un ideju par apvienotu Eiropu ," uzsvēra premjerministrs.
Tikmēr EK prezidents Žans Klods Junkers ielūdzis Moravecki uz Briseli "turpināt diskusijas", kas sākās pagājušajā nedēļā ES samita laikā, tviterī paziņoja Junkers. Polijas valdības pārstāvis savukārt pavēstījis, ka Moravecka un Junkera tikšanās plānota 9. janvārī.
Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015. gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.
Brisele ir vairākkārt brīdinājusi Varšavu, ka uzskata tās īstenotās reformas par draudu demokrātijas principiem un likuma varai Polijā.
ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt. Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai. Šo solījumu Budapešta atkārtoti apstiprināja arī trešdien.
Polijas parlamenta augšpalāta Senāts 15. decembrī apstiprināja divus likumprojektus, kas paredz piešķirt valdībai lielāku kontroli pār Augstāko tiesu un Nacionālo Tiesnešu padomi (KRS) - struktūru, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus. Arī parlamenta apakšpalāta Seims ir atbalstījis abus likumprojektus. Lai tie stātos spēkā, vēl nepieciešams prezidenta paraksts, un ir gaidāms, ka prezidents Andžejs Duda tos parakstīs.
Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks brīdinājis, ka jaunās reformas graus tiesu sistēmas neatkarību, pakļaujot tiesnešus izpildvarai un likumdošanas varai.
Arī ASV paudušas bažas par Polijas īstenotajām reformām.
ES un Polijas nesaskaņas šajā jautājumā ilgst jau vairāk nekā gadu, bet Varšava atteikusies pakļauties un ievērot Briseles "rekomendācijas". "Es esmu stingri pārliecināts, ka suverēnām valstīm - un Eiropai jābūt suverēnu valstu Eiropai - ir visas tiesības reformēt savas tiesu sistēmas," pagājušajā nedēļā paziņoja Moraveckis.
Ņemot vērā, ka ES līguma septītā panta iedarbināšana visticamāk nenovedīs pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES, Brisele meklē arī citus veidus, kā ietekmēt Poliju. Viena no idejām ir sasaistīt piekļuvi ES finansējumam lieliem infrastruktūras projektiem ar cieņu pret ES vērtībām un lēmumiem.
