Polijas prokurori ceturtdien uzsākuši izmeklēšanu par konstitucionālā tribunāla prezidentu Andžeju Žepliņski, kurš tiek apsūdzēts savu pilnvaru pārkāpšanā, vēsta ziņu aģentūra PAP.
Izmeklēšana vērsta uz Žepliņska lēmumu no tribunāla sēdēm izslēgt trīs tiesnešus, par kuru iecelšanu nobalsoja parlaments.
Kā pavēstīja Žepliņskis, izmeklēšana ir "vārgs mēģinājums iejaukties tiesu varas neatkarībā un autonomijā".
Kā ziņots, Polijas konstitucionālais tribunāls pagājušajā ceturtdienā atzina, ka valdības ierosinātie grozījumi tā reglamentā ir antikonstitucionāli.
Spriedumā, kas tika pieņemts slēgtās sēdes laikā, teikts, ka vairākas normas jaunajā likumā, ko nesen pieņēma parlaments, kuru kontrolē valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), ir pretrunā ar valsts pamatlikumu.
Tribunāls par antikonstitucionālu pasludinājis normu, kas tribunālam uzliek par pienākumu pieņemt to trīs tiesnešu amata zvērestu, kurus apstiprinājis pašreizējais parlamenta sasaukums.
Tāpat tribunāls par antikonstitucionālu pasludināja normu, kas paredz, ka tribunāla priekšsēdētājam par saņemtajām prasībām jāinformē premjerministrs, pārejas noteikumu, kas nosaka, ka nav jāpublicē tribunāla spriedums, ar kuru par nekonstitucionāliem tika atzīti iepriekšējie tā reglamenta grozījumi, kas ar jaunā likuma spēkā stāšanos savu spēku ir zaudējuši.
Konflikts ap Konstitucionālo tribunālu sākās vēl iepriekšējās valdības laikā, kad šobrīd opozīcijā esošās labēji centriskās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) kontrolētais parlaments īsi pirms 25. oktobrī notikušajām vēlēšanām iecēla piecus jaunus tiesnešus.
PiS, kas nāca pie varas pēc pārliecinošās uzvaras vēlēšanās, uzskata, ka šāda rīcība bija prettiesiska.
Pēc tam, kad konservatīvie vēlēšanās izcīnīja parlamentā absolūto vairākumu, šie pieci tiesneši tika atcelti un viņu vietā tika izraudzīti jauni, kuru zvērestu nekavējoties pieņēma ar PiS atbalstu ievēlētais prezidents Andžejs Duda.
Konstitucionālais tribunāls vēlāk atzina, ka divi no PO izraudzītajiem tiesnešiem patiesi iecelti nekonstitucionāli, lai gan trīs pārējo iecelšana atbildusi pamatlikumam.
Krīzi vēl vairāk saasināja PiS veidotās valdības panāktie likuma grozījumi, kas noteica, ka Konstitucionālajam tribunālam savi lēmumi turpmāk pieņemami ar divu trešdaļu vairākumu, klāt esot vismaz 13 no 15 tiesnešiem, nevis ar vienkāršu vairākumu, klāt esot vismaz deviņiem tiesnešiem, kā tas bija iepriekš.
Pats Konstitucionālais tribunāls šos grozījumus martā pasludināja par antikonstitucionāliem, taču premjerministre Beāta Šidlo atteicās šo spriedumu oficiāli izsludināt, jo tas tika pieņemts, trūkstot grozījumos paredzētajam kvorumam.
Turklāt izskanējušas ziņas, ka tiesneši savu spriedumu vēl pirms pasludināšanas esot saskaņojuši ar opozīcijā esošās PO pārstāvjiem, kuri aktīvi kritizē PiS īstenotās reformas.
22. jūlijā Polijas parlaments apstiprināja jaunus grozījumus likumā par Konstitucionālo tribunālu, kas nedaudz mīkstināja sākotnējos grozījumus, taču valdības oponenti apgalvo, ka ar to neesot pietiekami un ka tribunāla darbība joprojām esot paralizēta.
