Polijas un Vācijas eksperti ceturtdien konferencē Varšavā apspriedīs kara reparāciju jautājumu, ziņo Polijas Radio.
Konference tika noorganizēta pēc tam, kad Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels janvārī vienojās, ka reparāciju jautājums būtu jārisina ekspertiem, ziņoja laikraksts "Rzeczpospolita".
"Kad Polijā sākās debates par reparācijām, Vācijā sākumā šis jautājums tika pilnībā noraidīts. Bet tagad mūsu kaimiņi ir pieraduši pie tā un sapratuši, ka to ir vērts apspriest," laikrakstam norādīja Polijas Rietumu institūta vadītāja Justina Šulca.
"Rzeczpospolita" citēja arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātu profesoru Zdzislavu Krasnodembski sakām, ka Varšavas konference "atvērs durvis nopietnām debatēm ar Vāciju par reparācijām".
Čaputovičs otrdien publiskotā intervijā vācu izdevuma "Der Spiegel" mājaslapā sacīja, ka "73 gadus pēc Otrā pasaules kara poļu tauta joprojām runā par savām ciešanām un zaudējumiem; tā ir daļa no mūsu identitātes".
Čaputovičs intervijā sacīja, ka Polijas zaudējumi Otrajā pasaules karā bija "daudz lielāki nekā citām valstīm". Viņš arī pauda pārliecību, ka pastāv neatbilstības starp reparācijām, kādas Vācija izmaksāja Rietumu valstīm, piemēram, Francijai un Beļģijai, un kādas kompensācijas saņēma poļi.
Polija pēc Otrā pasaules kara nonāca PSRS uzspiestā komunistiskā marionešu režīma jūgā, un nevarēja patstāvīgi izvirzīt savas pretenzijas Vācijai, kas gan arī tolaik bija sadalīta.
Deputāts Arkadiušs Mularčiks, kurš vada pagājušā gada septembrī izveidoto parlamentāro grupu iespējamo reparāciju aprēķināšanai, iepriekš šogad atklāja, ka Polijai varētu būt tiesības pieprasīt no Vācijas 734 miljardus eiro.
"Mēs runājam par ļoti lielu, bet pamatotu kompensāciju apjomu par kara noziegumiem, par izpostītajām pilsētām, ciematiem, zaudēto demogrāfisko potenciālu," sacīja Mularčiks, kurš pārstāv valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS).
Jautājums par reparācijām, kas Polijai varētu pienākties par nacistiskās Vācijas nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā, gadiem ilgi tika uzskatīts par atrisinātu, taču tas atkal nonāca uzmanības lokā pagājušā gada jūlijā, kad to atdzīvināja "Likums un taisnīgums" līderis ekspremjers Jaroslavs Kačiņskis.
Augusta beigās arī toreizējā Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšavai esot tiesības uz reparācijām no Vācijas.
Reaģējot uz šo paziņojumu, Vācijas valdības pārstāvis Štefans Zīberts norādīja, ka šis jautājums esot jau atrisināts, "kad Polija 1953. gada augustā pieņēma tiesiski saistošu lēmumu (..) atteikties no turpmāku reparāciju prasībām".
Taču Polija norādījusi, ka 1953. gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Otrajā pasaules karā, kas sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gadā, tika nogalināti teju seši miljoni Polijas pilsoņu, bet pati valsts cieta milzīgus materiālos zaudējumus, tika izpostītas baznīcas un citas kultūras vērtības, pat veselas pilsētas.
Vācija kompensācijās samaksājusi vairākus miljardus eiro, tomēr pamatā tās saņēmuši holokaustā izdzīvojušie ebreji.
