Politiskā līmenī Krimas okupācija ir aizmirsta un cilvēki ir pieņēmuši, ka tā vairs nekad neatgriezīsies Ukrainas sastāvā, uzstājoties ar lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) sacīja bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers.
"Cilvēki ir pieņēmuši, ka Krima nekad netiks atgriezta no Krievijas. Mēs [NATO] par to nekarosim. Krieviju Krima interesē vairāk nekā mūs. Daudzi no Krimas iedzīvotajiem ir devušies projām, bet daudzi, kas ir palikuši - atbalsta Krimu Krievijas sastāvē. Politiķi ir ar to samierinājušies," sacīja Volkers.
Tajā pašā laikā Krimas okupāciju juridiski neviens ilgu laiku neakceptēs un nesadarbosies ar pussalas varasiestādēm. Savukārt pret Krieviju noteiktās sankcijas būs atkarīgas no notiekošā Ukrainas austrumos. Volkers pauda uzskatu, ka, ja situācija tur saglabāsies mierīga, politiķi paudīs, ka tās ir jāatceļ, lai palīdzētu Krievijai no jauna tuvināties rietumu pasaulei. "To Krievija arī vēlas. Tad nebūs ilgs jāgaida, kad arī sankcijas pret Krimu tiks pārskatītas," sacīja bijušais ASV vēstnieks NATO. Volkers pieļāva, ka jaunā ASV prezidenta administrācija varētu apsvērt ideju - sankciju atcelšanu piedāvāt kā darījumu Krievijai.
Vēstīts, ka pirmdien Volkers LNB uzstājās ar lekciju "Kāpēc Amerikai ir svarīga Baltijas drošība?". Pasākumā bijušais vēstnieks skaidroja, ka ASV ir svarīgi, ka pasaulē ir valstis, kuras mierīgi attīstās savā vidē. Savukārt, ja valstis saskaras ar izaicinājumiem, tie drīz vien kļūst arī par ASV izaicinājumiem.
Volkera lekcijas tiešraidi visās trijās Baltijas valsīs rīkoja Baltijas-Amerikas Brīvības fonds. Volkers ir vadošais eksperts ASV ārvalstu un nacionālās drošības politikas jautājumos ar aptuveni 30 gadu pieredzi. Viņš strādājis dažādos federālajos, akadēmiskajos un privātā sektora amatos, bet šobrīd pilda Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektora pienākumus Arizonas štata universitātē, Vašingtonā.
Baltijas-Amerikas Brīvības fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010. gada rudens, un ASV gūtās zināšanas uz Baltijas valstīm jau atveduši 330 programmas dalībnieki, kā arī pieci eksperti izmantojuši jauno Baltijas-Amerikas dialoga programmu, kas veicina Baltijas valstu speciālistu un ekspertu došanos uz ASV, lai dalītos pieredzē. 20. jūnijā Rīgā pulcēsies fonda dalībnieki, tā ASV valde, kā arī Baltijas publiskā un privātā sektora līderi, lai ar svinīgu pasākumu un lekciju atzīmētu fonda piecu gadu jubileju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs aplūkojama arī 22 fonda dalībnieku iedvesmas stāstu izstāde "Pieredze, kas mainīja viņu dzīvi".
Fonda misija ir stiprināt saikni starp ASV, Igauniju, Latviju un Lietuvu, īstenojot izglītības un apmaiņas programmas, kas vērstas uz ekonomisko izaugsmi un demokrātisko procesu attīstību.
