Foto: Reuters/Scanpix

Lai piespiestu Krievijas līderi Vladimiru Putinu noslēgt miera vienošanos, Ukrainas prezidents Petro Porošenko 2014. gada augusta beigās piedraudējis viņam publiskot informāciju par Ukrainā sagūstītajiem un kritušajiem Krievijas karavīriem.

Par to, atsaucoties uz laikraksta "Financial Times" publikāciju no sērijas "Kauja par Ukrainu", vēsta tīmekļa vietne "Vedomosti".

"Financial Times" savu materiālu balstījis informācijā, kas iegūta sarunās ar augsta ranga Eiropas Savienības (ES) ierēdņiem, ministriem un diplomātiem, kā arī specdienestu darbiniekiem no vairāk nekā 10 valstīm.

Porošenko bija steidzami jāaptur prokrievisko spēku uzbrukums, bet, lai vienotos par pamieru, viņam bija nepieciešams Krievijas prezidents, norādījis "Financial Times".

Jārīkojas bija ātri. Porošenko baidījies, ka, ja nepanāks uzvaru vai mieru, tad "divu dienu laikā zaudēs amatu", laikrakstam pastāstījis kāds diplomāts.

Tāpēc Porošenko piezvanījis Putinam un paziņojis, ka, ja karadarbība netiks apturēta, Kijeva internetā publicēs attēlus ar kritušo un sagūstīto Krievijas karavīru žetoniem, kā arī sazināsies ar viņu mātēm un sievām, lai pastāstītu, kur viņi atrodas.

Šo stāstu Porošenko pēc tam pastāstījis vairākiem augsta ranga Rietumu ierēdņiem. Krievijas pārstāvji to gan nav apstiprinājuši. Daži uzskata, ka tā bija sava veida ārišķīga drosmes izrādīšana no Porošenko puses laikā, kad steidzami jāglābj valsts, norādījis laikraksts.

Lai panāktu mieru, Porošenko bijis gatavs Krievijas labā pārskatīt dažādu preču pozīciju tarifus, ko paredzēja asociācijas līguma ar ES ekonomiskā daļa. Tam neesot piekritis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Ierēdnis, kas šo jautājumu Velsā apspriedis ar Barrozu, atklāja laikrakstam, ka ES baidījās no tā, ka tarifu maiņas dēļ Porošenko varētu tikt "nomests kā Janukovičs". Tāpēc panākts kompromiss atlikt asociācijas līguma ekonomiskās daļas izpildi no Ukrainas puses.

Tikšanās laikā Minskā Putins turpinājis noliegt Krievijas karavīru atrašanos Ukrainā, paziņojot, ka viņa rīcība ir 1,2 miljoni karavīru, kas var divās dienās ieņemt Kijevu, kā arī jebkuru ES galvaspilsētu.

Vēstīts, ka 2014. gada augusta beigās
Ukraina paziņoja, ka ir sācies Krievijas iebrukums tās teritorijā.
Prokrieviskie kaujinieki, kuri pirms tam atradās uz sagrāves robežas, pēkšņi atkal guva panākums. Ukrainas spēku sakāve bija tik demoralizējoša, ka Kijeva jau pēc dažām dienām piekrita pamieram ar separātistiem, norāda aģentūra "Reuters".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!