Pret bēgļiem vērstās valodas lietojums ir nepieņemams un to izmanto tie, kuri krīzē saskata savu politisko iespēju, brīdina ANO cilvēktiesību komisārs Zaids Rāds al Huseins no Jordānijas.
Necilvēcīgā valoda, kādu lieto daudzi Eiropas politiķi, lai debatētu par bēgļu krīzi, atgādina retoriku īsi pirms Otrā pasaules kara, ar kuru pasaule pagrieza muguru Vācijas un Austrijas ebrejiem un palīdzēja bruģēt ceļu holokaustam, "The Guardian" atstāsta galvenā ANO cilvēktiesību aizstāvja teikto.
Al Huseins Eiropas atbildi krīzei nosaucis par amnēzisku un mulsinošu. Viņš arī norādīja, ka tādi apzīmējumi kā "bēgļu spieti" ir dziļi nožēlojami. Jūlijā Lielbritānijas premjers par "cilvēku spietiem" nodēvēja migrantus, kuri bija sapulcējušies Kalē.
ANO cilvēktiesību komisārs uzskata, ka vārdu izvēle jautājumos, kas saistīta ar krīzi, viņam atgādina 1938. gada Evianas konferenci, kurā valstis, tostarp ASV, Lielbritānija un Austrālija, atteicās uzņemt no Nacistiskās Vācijas anektētās Austrijas bēgošos ebrejus, to pamatojot ar to, ka viņi destabilizēs to sabiedrības un pārpūlēs ekonomiku.
Al Huseins uzsver, ka tieši Rietumvalstu nevēlēšanās palīdzēja Ādolfam Hitleram nonākt pie slēdziena, ka deportācijas alternatīva varētu būt ebreju iznīcināšana. Viņš uzsver, ka šobrīd šo retoriku atkal izmanto tie, kuri vēlas no tā gūt kādus politiskus labumus. "Viņi ir tikai politiska problēma tiem, kuri pat vismazāko sabiedrības daļu spēj parādīt kā apdraudējumu valsts nacionālajai tīrībai," viņš norāda.
"The Guardian" vēsta, ka ANO pārstāvis ieteicis pārlasīt Evianas konferences diskusiju pierakstus, kuros varot redzēt tās pašas un līdzīgas lietas, kas tiek teiktas šobrīd.
"Toreiz Austrālijas delegāts izteicās, ka, Austrālijai uzņemot lielu daļu Eiropas ebreju, tā importētu Eiropas rasu problēmas. Ņemot vērā, kas notika tuvākajos gados pēc tam, esmu pārliecināts, ka viņš vēlāk nožēloja, ka ko tādu ir teicis, bet tieši tas arī galvenais - ja nespējam paredzēt nākotni, mums ir pagātne, kas var sniegt zināšanas un brīdināt par briesmām," viņš paziņojis.
Jordānietis arī norādījis, ka Eiropai, īpaši bagātajām valstīm vajadzētu darīt daudz vairāk un tuvākajos gados uzņemt vismaz miljonu bēgļu. Viņš atgādina, ka Jordāna vien ir uzņēmusi 655 000 sīriešu, kamēr vairāki Eiropas politiķi ir ieslīguši ksenofobijā un dažos gadījumos pat rasismā.
Viņš arī skaidro, ka cilvēktiesību aizstāvēšana nav tikai politiķu, bet arī mediju darbs. Al Huseins norādīja, ka vairāki tomēr sludina ideju, ka migranti "rada draudus valstu drošībai un viņiem nevar ticēt".
"Modernā, demokrātiskā sabiedrībā vienmēr būs balsis, kuras atspoguļo ekstrēmos viedokļus un mans birojs atbalsta brīvību izteikt savu viedokli tik brīvi, cik tas iespējams. Bet kad mediji sāk popularizēt šādus viedokļus, domāju, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem par to, kurp tas ved. Turklāt Eiropai ir pagātnes pieredze, kas liek mums par to ļoti uztraukties."
Kā piemēru viņš minēja laikraksta "Sun" žurnālistes Keitijas Hopkinsas izvēli migrantus nosaukt par "tarakāniem". ANO pārstāvis atgādina, ka tieši šādu vārdu ebreju apzīmēšanai reiz lietoja nacistu autors Jūliuss Streičers, kā arī Ruandas oficiālie mediji 1994. gadā pret tutsiem vērstā genocīda laikā.
