Kā skaidrojis pats žurnālists, kas parlamenta augšpalātā ievēlēts no Tuvas Republikas un partijas "Vienotā Krievija", viņa lēmums esot saistīts ar pāriešanu citā darbā, kuru pagaidām viņš atteicies atklāt. Vienlaikus viņš piebildis, ka tagad varēšot sevi "pilnībā veltīt darbam televīzijā un kino". Pimanova deputāta mandāta termiņš beidzas pēc gada.
Tikmēr "Kommersant" raksta, ka Pimanovs turpmāk varētu vadīt Krievijas aizsardzības sistēmas koncerna "Oboronservis" struktūrvienību "Krasnaja zvezda", kas darbojas "kultūras, kinematogrāfijas un masu informācijas jomā Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, valsts un citu pasūtītāju interesēs".
Izdevums arī norāda, ka jau pieminētais skandāls ap Lietuvas vēsturei veltīto sižetu nav vienīgais, kas pēdējā laikā skāris programmu "Cilvēks un likums". 11.oktobrī šīs programmas tīmekļa vietnē parādījies sižets par pedofilu forumu, kurā esot apspriests temats, "kā apiet likumu attiecībās ar 13 gadus vecu meiteni". Forumu esot atklājusi portāla redakcija un ziņojusi par to varas iestādēm. Tikmēr Krievijas blogeri izdibinājuši, ka IP adrese, kurā sākta diskusija, reģistrēta Ostankinas telecentrā, kas liek domāt, ka žurnālisti "paši rada provokatīvus tematus un ziņas, bet pēc tam par to neganti taurē pa visu pasauli".
Kā ziņots, Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums "Cilvēks un likums", kurā tika apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Izceļoties skandālam, mediju koncerns SIA "Baltijas Mediju alianse" piektdien visās trīs Baltijas valstīs pārtrauca PBK autorprogrammas "Cilvēks un likums" demonstrēšanu ēterā, bet pirmdien Viļņas apriņķa administratīvā tiesa, izskatot Lietuvas Radio un televīzijas komisijas (LRTK) prasību, uz trim mēnešiem apturēja Baltijas valstīs raidošā PBK retranslāciju Lietuvā.
Piektdien Krievijas televīzijas Pirmā kanālā raidījumā "Cilvēks un likums", kas Baltijas valstīs nebija redzams, vēlreiz izskanēja aizskaroša Viļņas 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu interpretācija, papildināta ar jauniem "argumentiem". Proti, pārraidē likts noprast, ka Lietuva, kas "divus gadsimtus piederējusi Krievijas impērijai", aizmirsusi, ka par Viļņas novada atgūšanu tai esot jāpateicas Maskavai. Viļņas novadu, kas no 1919.gada līdz 1939.gada septembrim ar īsu pārtraukumu 1920.gadā piederēja Polijai, Lietuva atguva pēc līguma ar Padomju Savienību, taču drīz pēc tam valsts nonāca padomju okupācijā.
Ne skandālu, ne paredzamā jaunā amata dēļ Pimanovs tomēr neplānojot pamest darbu pie programmas "Cilvēks un likums", norāda "Kommersant" avoti.
