Foto: RIA Novosti/Scanpix
Austrumukrainas promaskaviskie kaujinieki trešdien paziņoja, ka piektdien piedalīsies jaunā sarunu kārtā.

Sarunas ar tā dēvēto kontaktgrupu sāksies piektdien plkst.18 videokonferences režīmā, žurnālistiem sacīja kaujinieku grupējuma "Doņeckas tautas republika" līderis Aleksandrs Borodajs (attēlā).

Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kas piedalās kontaktgrupā, iepriekš sacīja, ka centieni atsākt sarunas beigušies ar neveiksmi, jo no kaujinieku puses nav bijusi ieinteresētība.

Ukrainu kontaktgrupā pārstāv eksprezidents Leonīds Kučma, jo Kijevas valdība atsakās piedalīties tiešās sarunās ar kaujiniekiem.

Otrdien bijuši divi mēģinājumi sarīkot videokonferenci, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei telefonsarunā sacījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, apliecināja prezidenta birojs.

Vācijas kanclere mudinājusi atsākt sarunas, kuru pēdējais raunds notika 27.jūnijā.

Eiropas Savienības (ES) līderi, reaģējot uz situācijas attīstību Ukrainā, samitā trešdien spriedīs par jaunām sankcijām, paziņoja Merkele.

Saistībā ar ES līderu 27.jūnijā izvirzītajām galvenajām prasībām nav panākts nekāds progress.

"Ķīlnieki nav atbrīvoti, nav panākta drošība uz robežas, kontaktgrupa nestrādā," uzsvēra kanclere.

"Tāpēc mēs runāsim par jaunām sankcijām, jo mēs uzskatām, ka Krievijas ieguldījums centienos panākt mieru Ukrainā ir nepietiekams," norādīja Merkele.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!