Jo ilgāk turpinās Krievijas karš pret Ukrainu, jo lielāka iespējamība, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms sagrūs, raksta amerikāņu žurnāls "Foreign Affairs".
Par spīti Putina bravūrīgajai valodai viņa radītā autoritārā sistēma ir ārkārtīgi trausla, norāda žurnāls. Tās centrā ir Putins, bet tam apkārt varaskāri lojālisti, kurus viņš ir iekļāvis savā iekšējā lokā. Daļa ir tā sauktie "silovki" ("drošībnieki"), kas nāk no slepenajiem dienestiem un armijas. Citi pārstāv dažādas valdības aģentūras un ir lojāli tikai Putinam.
Šādā sistēmā lišķīgums tiek atalgots vairāk par labu pārvaldību, notiek nikna impērijas veidošana, politika zaudē savu efektivitāti, bet korupcija kļūst par rutīnu, uzsver medijs.
Putina konstruētajai carisma ideoloģijai, pareizticības atdzimšanai un pretrietumnieciskajam slavofilismam ir ierobežota ietekme uz ciniskajiem vīriem, kas palīdz viņam vadīt Krieviju. Tāpēc Putina iespējas uzturēt viņu lojalitāti galvenokārt balstās uz kontroli pār valsts finanšu resursiem, skaidro "Foreign Affairs".
Pateicoties rekordaugstām enerģijas cenām 1999. gadā, kad Putins pārņēma varu, viņš varēja piesavināties aptuveni 45 miljardus dolāru (40 miljardi eiro), bet joprojām palika pietiekami daudz naudas, lai celtu dzīves līmeni valstī, stiprinātu armiju un uzturētu laimīgus savus sabiedrotos.
Taču tagad naftas cenas ir sabrukušas un, domājams, paliks zemas. Rietumu sankcijas smagi skar Krieviju, un ekonomika atrodas lejupslīdē, piebilst žurnāls. Agrāk vai vēlāk Putins būs spiests veikt dažus samazinājumus, bet nav skaidrs, kura nauda varētu tikt apcirpta.
Ņemot vērā karu Ukrainā un ideoloģisko "Krusta karu" pret Rietumiem, samazināt militāro finansējumu būtu neiespējami. Savukārt, samazinot atbalstu zemākajiem ļaužu slāņiem, ciestu Putina popularitāte, paredz žurnāls. Vienīgā iespēja varētu būt pārtraukt savu cilvēku piekļuvi valsts kasei, uzskata "Foreign Affairs".
Salīdzinājums ar Hitleru
15 gadus ilgais veiksmes stāsts ir devis Putinam milzu popularitāti. Viņš tika galā ar čečenu nemierniekiem, vadīja militārās reformas, būvēja infrastruktūru, uzlaboja parasto Krievijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Taču neilgi pēc Soču olimpiādes viņš to visu zaudēja, uzskata medijs.
Krimas aneksija ir pilnīga ekonomiskā katastrofa, Krievijas karš Ukrainā ir prasījis tūkstošiem krievu dzīvību. Ukraina, kas bija ceļā uz kļūšanu par Krievijas vasaļvalsti bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vadībā, ir pavērsusies pret Kremli. Krievijas ekonomika kopā ar rubli atrodas brīvajā kritienā, bet Krievijas "gada cilvēks" Putins regulāri tiek pielīdzināts Ādolfam Hitleram, ieskicē "Foreign Affairs".
Līdzās politiskajām kļūdām Putinam ir problēmas arī ar tēlu. Pirms 15 gadiem Putins varēja pasniegt sevi kā harizmātisku līderi, kurš, par spīti mazajam augumam, ir pietiekami īsts vīrs, lai vajātu čečenu nemierniekus "pat tualetē", kā viņš pats izteicās. Šis skarbā zēna tēls Putinam, kurš apgalvoja, ka atjaunos Krievijas varenību, bija ļoti svarīgs.
"Tagad 62 gadu vecumā Putins izskatās noguris, viņa seja izplūdusi, un ir grūti iedomāties, ka divas garkājainas mūziķes, kas reiz dziedāja, "es gribu tādu vīrieti kā Putins", joprojām domātu tāpat," raksta medijs.
Putins sāka karu Ukrainā, tagad viņam ir jāpanāk apmierinošs rezultāts, lai gan no viņa ekscentriskās uzvedības ir redzams, ka viņam trūkst konkrētas stratēģijas, uzskata amerikāņu žurnāls. Viņam nav veida, kā sakaut Ukrainu, neizraisot globālu konfliktu. Viņam nav veida, kā sagraut Ukrainas ekonomiku, vienlaicīgi neiznīcinot Krievijas saimniecību.
Ironiski, ka vienīgais, ko viņš varētu viegli izdarīt, ir pasludināt uzvaru Donbasā un izvest no turienes karavīrus. Tomēr tas ir izslēgts nevis politisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņa personības kults neļauj viņam "pievērt acis".
Viss norāda uz iespējamu režīma sabrukumu
Lai gan 85% iedzīvotāju pašlaik atbalsta Putinu, Oranžā revolūcija Maskavā nav izslēgta. Protestiem, lai tie būtu veiksmīgi, nevajag obligāti aptvert visu valsti. Demonstrācijas galvaspilsētā, kā tas iepriekš noticis Kairā, Kijevā un Manilā, var novest pie režīma maiņas, atgādina žurnāls.
Vēl viena iespēja ir galma apvērsums. Lai gan drošībnieki Kremļa aprindās var palīdzēt saglabāt Putina varu, likvidējot politisko opozīciju, viņi var arī sarīkot apvērsumu, ja uzskatīs, ka Putina politika apdraud viņu pašu drošību un labklājību. Putins zina, ka šādā veidā aizvietoja Borisu Jeļcinu un Leonīds Brežņevs tāpat nomainīja Nikitu Hruščovu, norāda izdevums.
Pat ja Putins netiek gāzts tautas revolūcijā vai apvērsumā, viņu vājinās nemieri Krievijas ne-krievu reģionos. Kā demonstrē nesenie teroristu uzbrukumi Čečenijā un pastāvīgā vardarbība Ingušijā un Dagestānā, daļa Ziemeļkaukāza jau slīd ārā no Maskavas kontroles. Režīmam zaudējot spēku, ne-krievu kaujinieki var izmantot Putina atsaukšanos uz Austrumukrainas cilvēku "pašnoteikšanās tiesībām" un īstenot savas separātisma programmas – ar masu protestiem un vardarbību, ja nepieciešams.
Vieni no pirmajiem varētu reaģēt Krimas tatāri, kuri ir neapmierināti ar Krievijas nospiedošo varu viņu dzimtenē. Viņiem varētu sekot Volgas tatāri un baškīri, kuriem ir lieli naftas krājumi viņu reģionos. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņi jau pieprasīja lielāku autonomiju vai neatkarību, skaidro žurnāls.
Krievija pēc Putina
Pasaule bez Putina būtu labāka tikai tad, ja viņa pēctecis izbeigtu karu un tuvinātos Rietumiem, norāda izdevums.
Ļoti ticams, ka Putina pēctecis būtu stingrā kursa piekritējs, lai arī sākumā viņam būtu jāsakopj Putina radītā nekārtība. Pastāv iespēja, ka jaunais prezidents būs vairāk noskaņots izbeigt karu un pieņems samierinošu toni attiecībās ar pārējo pasauli, pieļauj "Foreign Affairs".
Ja Putina pēctecis nebūtu stingrā kursa sekotājs, izredzes būtu vēl lielākas. Tā ir maza, bet reāla iespējamība, ka Krievijas demokrāti varētu pārņemt varu haosa un nestabilitātes laikā, sevišķi tad, ja viņiem izdotos vienoties ar neapmierinātiem krieviem, kuru dēli mirst Ukrainā, un ar ne-krievu minoritātēm, kā Boriss Jeļcins to darīja PSRS pēdējās dienās.
Tikmēr Rietumiem ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu un iedrošinātu Putinu izbeigt karu. Rietumi var arī ierobežot sekas, ko varētu radīt iespējamais režīma sabrukums, ekonomiski, diplomātiski un militāri atbalstot Krievijas kaimiņus, sevišķi Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu.
"Kad sapuvušais Krievijas dambis plīsīs, un tas nenovēršami notiks, tikai stipras un stabilas ne-krievu valstis būs spējīgas izturēt plūdus, pasargājot pārējo pasauli no postošajiem Putina mantojuma gruvešiem," nobeidz "Foreign Affairs".
