Šīs iedomas bezcerīgumu var maskēt, kamēr dabas resursu augstās cenas ļauj uzturēt ekonomisko labklājību, uzskata pētnieks, piebilzdams, ka Putina ideoloģiskā sistēma, līdzīgi Staļina sistēmai, var sabrukt, izsīkstot tai pieejamiem tehnoloģiskiem, demogrāfiskiem, dabas, organizatoriskiem, intelektuāliem un pārējiem resursiem.
"Pakāpeniska modernizācija tai nav pieņemama, jo modernizācija nozīmē konkurenci, šķiršanos no atsevišķām pilnvarām un to deleģēšanu uz leju – un tas ne tikai iedragā augstākstāvošo korporācijas dalībnieku intereses, bet arī, kā viņiem šķiet, slēpj sevī valsts izjukšanas draudus," skaidro Oreškins.
Savukārt varas vertikāles saglabāšana padara šos draudus vēl reālākus un, salīdzinot ar relatīvi miermīlīgo PSRS izjukšanu, iedzīvotājiem daudz bīstamākus. "Šī ir viena no sistēmas daudzajām iekšējām pretrunām," uzskata pētnieks.
25. februārī Oreškins Rīgā, kopā ar citiem autoriem, piedalīsies APPC jaunā rakstu krājuma "Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm" prezentācijā.
Ziņots, ka Krievijas valsts prezidenta vadītais režīms apsūdzēts kara darbības uzsākšanā pret Ukrainu, situācijas destabilizēšanu Sīrijā, kā arī ASV Finanšu ministrija norādījusi uz bažām, ka Putins personīgi iesaistīts plaša mēroga korupcijā.
Tikmēr Krievijas prezidents aizstāvējis Krievijas pozīciju Ukrainā un Krimas aneksiju un Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju raksturojis kā absurdas.
Tāpat Putins paziņojis, ka Eiropas un ASV pozīcija Ukrainas jautājumā nav saistīta ar šīs valsts interešu aizsardzību, bet gan centieniem traucēt PSRS atjaunošanu, kas nemaz neesot Krievijas mērķis.
