Personas civilā apģērbā, kuras martā aktīvi darbojās Krimā, tagad ir pamanītas Ukrainas austrumu reģionos, atsaucoties uz Ukrainas Jūras spēku virsnieku Alekseju Mazepu, vēsta aģentūra UNIAN.
"Ir informācija no mūsu puišiem, no tiem, kas izbrauca no Krimas, no tiem, kas tur palika. Viņi, skatoties ziņu sižetus par notikumiem Doņeckā, Harkovā un Luhanskā, atpazīst pazīstamas sejas, kuras sagrāba armijas daļas Krimas teritorijā," preses konferencē Kijevā trešdien paziņoja Mazeps.
"Iespējams, ka daļa separātistu, tā saukto "Putina tūristu", pārvietojās no Krimas uz austrumu apgabaliem," pieļauj virsnieks.
Šī pieņēmuma netiešs apstiprinājums varētu būt Latvijā labi zināmā nacionālboļševika Benesa Aijo portālam "Delfi" stāstītais, ka, pēc Krimas pievienošanas Krievijai, viņš ar saviem biedriem devies rīkot mītiņus Doņeckā.
Ziņots, ka Krimā, kuru ir anektējusi Krievija, armijas daļu ieņemšanā un bloķēšanā piedalījušie civilā ģērbti cilvēki un kazaki. Aijo intervijā "Delfi" atklāja, ka daļa kazaku bijuši no Kubaņas Krievijā.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmušie separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku. Savukārt Doņecā un Luhanskā drošībnieki ieņemtās ēkas ir ielenkuši.
Izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
